10. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas nosaka, ka Latvijā pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Likums nosaka, ka Jelgava reformas gaitā netiek apvienota ar blakus esošajiem novadiem, tā saglabā līdzšinējo pašvaldības administratīvo teritoriju, taču turpmāk Jelgava būs valstspilsēta.
Paredzēts, ka Latvijā administratīvo teritoriju iedalījums valstī mainīsies no nākamā gada 1. jūlija. Kā informē Saeimas Preses dienests, 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās, un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras.
Jaunais likums nosaka, ka Latvijā kā apdzīvotas vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Jelgavai, Daugavpilij, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij. Taču vienlaikus likums paredz, ka Jelgavai, Daugavpilij, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij ar tuvējo novadu būs jāveido kopīgas institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Līdz ar to Jelgavai šajās jomās būs jāveido sadarbība ar jauno Jelgavas novada pašvaldību, kurā ietilps pašreizējais Jelgavas novads un Ozolnieku novads.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsver, ka līdz ar likumā noteikto valstspilsētas statusu Jelgavai vēsturiskā patiesība ir uzvarējusi. Gandrīz gada garumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Jelgavas pilsētas apvienošanu ar tuvējiem novadiem, likvidējot ceturto lielāko pilsētu valstī. «Tas bija nopietns un grūts darbs gada garumā, argumentējot un pārliecinot ministriju un Saeimas deputātus, ka nav pieļaujama Jelgavas pievienošana novadiem,» saka A.Rāviņš, uzsverot: «Strādāsim tālāk pie teritoriju ilgtermiņa attīstības, jo Latvijas spēks ir pašvaldībās un sadarbībā.»
Jāpiebilst, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz 2021. gada 1. janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā, informē Saeimas Preses dienests.
Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
18.7 °C,
2.1 m/s,
77 % 
18.7 °C,
2.1 m/s,
77 %