No 20. jūnija Pasta salā atvērts smilšu skulptūru parks, aicinot ikvienu jelgavnieku un pilsētas viesi ielūkoties brīnumainajā smilšu mākslas pasaulē. Tradicionālais Smilšu skulptūru festivāls savu 14. gadu neaizvada kā konkurss, bet gan kā veltījums Jelgavai un tās vēsturei izstādes formā, piedāvājot apskatīt 10 mākslas darbus, kas atklāj pilsētas stāstu 755 gadu garumā – no pirmajiem ziemeļbriežu medniekiem, kas apdzīvoja tagadējo pilsētas teritoriju, līdz grupai “Prāta vētra”.
Ikviens aicināts apmeklēt Pasta salu un novērtēt tēlnieku veikumu, kas tapis pēdējo divu nedēļu laikā. Pielāgojoties pašreizējai situācijai, šogad festivālā nevarēja piedalīties starptautiskie mākslinieki, tāpēc darbus radījuši labākie pašmāju tēlnieki, kas jau iepriekš sevi pierādījuši aizvadītajos ledus un smilšu skulptūru festivālos. “Jelgavas festivāls ir cēlis latviešu mākslinieku līmeni, jo Latvijas tēlnieki gan ledū, gan smiltīs parāda sevi kā vieni no labākajiem pasaulē. Līdz ar to, ka šogad festivāls nav konkurss, varējām īstenot šo vēstures tēmu, apskatot, kas tad ir tie spilgtākie un interesantākie brīži Jelgavas vēsturē. Tā kā piedalās mūsu pašu mākslinieki, viņiem šīs vēstures tēmas varbūt ir pazīstamākas, un tas sniedz darbiem tādu kā papildus dimensiju,” stāsta smilšu skulptūru parka mākslinieciskais vadītājs Kārlis Īle, turpinot: “Šogad festivālu var pielīdzināt tādam kā skaisti klātam galdam, jo skulptūras ir vienota stāsta daļas, viss ir skatāms kopīgā kontekstā. Tāpat šī bija iespēja pārbaudīt tēlnieku prasmes un dot atšķirīgus uzdevumus – kādam tuvāka ir arhitektūra, citam personu atveide, un tas šeit ir ļoti labi redzams.”
K.Īle kopā ar tēlnieci Maiju Punculi radījis festivāla demo skulptūru – Jelgavas pilsētas lielo ģerboni, kas ir vairāk nekā sešus metrus augsts un papildināts ar pilsētas 755. gadu jubilejas logo, savukārt pārējie mākslinieki savos darbos hronoloģiskā secībā atklāj dažādas Jelgavas vēstures lappuses – senos ziemeļbriežu medniekus, zemgaļu apmetnes Lielupes krastā, zobenbrāļu ordeni, hercoga Jēkaba laikus, pasaules zināmāko dēkaiņu piedzīvojumus, pirmo gaisa balona lidojumu, teātra tēva Ādolfa Alunāna lugu motīvus, kā arī Jelgavas cukurfabrikas darbību un pazīstamos jelgavniekus grupu “Prāta vētra”. Vairākiem darbiem par pamatu ņemtas vēstures liecības no Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, bet citos mākslinieki veikuši savas interpretācijas par to, kā būtu varējuši izskatīties notikumi, par kuriem vizuālas liecības nav saglabājušās. Skulptūras papildina arī stāstījumi par citiem Jelgavas vēstures notikumiem, kas lasāmi festivāla teritorijā izvietotajās planšetēs. Pasta salas skulptūru parka apmeklētāji var uzzināt arī, piemēram, par Latvijā pirmo muzeju ārpus Rīgas, par Francijas karaļa uzturēšanos Jelgavas pilī, par pilsētas ģerboņa attīstību laika gaitā, kā arī citiem nozīmīgiem vēstures notikumiem.
Pirmie parka apmeklētāji uzteic šāgada izvēlēto koncepciju, kas jelgavniekiem ļauj pārbaudīt zināšanas par savu pilsētu, bet pilsētas viesiem iepazīt zīmīgākās Jelgavas vēstures lappuses vēl nebijušā veidā. “Šī ir mūsu pirmā reize Smilšu skulptūru festivālā un jāsaka, ka visiem ļoti patīk. Šis ir labs veids, kā bērniem pastāstīt par vēsturi. Nupat apskatījām hercoga Jēkaba skulptūru un varējām meitām pastāstīt, kas viņš ir un ko darījis,” stāsta Pavloviču ģimene no Kuldīgas. Vēl tālāku ceļu mērojuši Margarita, Justas un Kristina no Viļņas. “Pēdējoreiz biju festivālā pirms aptuveni pieciem gadiem, bet abiem ceļabiedriem šī ir pirmā reize. Viņi gribēja atbraukt un apskatīt, jo par ikgadējiem skulptūru festivāliem Jelgavā ir ļoti daudz dzirdēts, un arī man ir interesanti atbraukt un apskatīt, kā mainījusies pilsēta. Šeit ir pasakaini, jūties kā kurortā,” stāsta Margarita. “Latvijai un Lietuvai ir daudz kopīgas vēstures, tāpēc dažus no skulptūrās attēlotajiem notikumiem pazīstam, piemēram, krustnešus un baltu ciltis. Protams, pazīstama ir arī grupa “Prāta vētra”, bet nezinājām, ka viņi nākuši no Jelgavas,” piebilst Justas.
“Vairāk baudīju darbu māksliniecisko pusi nekā vēstures kontekstu, un lielāko iespaidu noteikti atstāja bruņinieki un lielais pilsētas ģerbonis. Sanāca uzzināt arī kā skulptūras gatavo un apstrādā, kas bija pārsteigums,” stāsta Ieva no Rīgas, kas skulptūru parku apmeklē kopā ar ģimeni. Viņa piebilst, ka vēstures tēma īpaši interesanta bijusi pieaugušajiem, kas var izpētīt gan arhitektūras, gan vēsturisko detaļu attēlojumu katrā no mākslas darbiem, bet bērni meklējuši pazīstamo, piemēram, smiltīs attēloto “Prāta vētras” mūziķu portretu.
20. jūnijā smilšu skulptūru parks atvērts no pulksten 10 līdz 22, savukārt visu vasaru un vēl līdz oktobrim skulptūras Pasta salā apmeklētājus gaidīs katru dienu no pulksten 10 līdz 20, arī brīvdienās un svētku dienās. Ieejas maksa – 2 eiro pieaugušajiem, 1 eiro skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem, bet bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja ir bez maksas. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv vai kasē Pasta salā pie smilšu skulptūru parka ieejas.
Pasākuma apmeklētājs piekrīt, ka var tikt filmēts un fotografēts. Uzņemtais materiāls var tikt translēts, reproducēts un izplatīts bez ierobežojuma.
Foto: Jelgavas pilsēta
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē