Piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, pašvaldība īstenos projektu “Pilssalas ielas degradētās teritorijas sakārtošana”. Tas nozīmē, ka jau šogad Pilssalā varētu turpināties iepriekšējos gados sāktie labiekārtošanas darbi, lai šo teritoriju mērķtiecīgi attīstītu kā pievilcīgu vidi tūrismam un ūdenssportam. Projekta gaitā paredzēts uzbūvēt jaunu ūdenstūrisma un sporta bāzi pilsētā, īstenot Pilssalas ielas pārbūvi posmā no Lielupes tilta līdz nekustamajam īpašumam Pilssalas ielā 5, tostarp pārbūvējot tiltu pār kanālu, sakārtot Pilssalā mītošo zirgu uzraudzībai nepieciešamo infrastruktūru, izbūvēt plašāku stāvlaukumu un aktīvās atpūtas laukumu, kā arī attīrīt un sakārtot Lielupes un kanāla krastus.
Pēdējos gados pašvaldība Pilssalā jau ir realizējusi vairākus labiekārtošanas projektus – uzbūvēts skatu tornis un līdzās tam ierīkots atpūtas laukums, izveidota veselības taka, kā arī 170 metru garumā nostiprināts Lielupes krasts, izveidojot laivu nolaišanas vietu, labiekārtojot arī gājēju zonu un ierīkojot nelielu stāvlaukumu automašīnām. Piesaistot ERAF finansējumu 3,4 miljonu eiro apmērā, kā arī ieguldot pašvaldības līdzfinansējumu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā, šogad pašvaldība uzsāks nozīmīgākos pārbūves darbus Pilssalas teritorijā. Uzsverot projekta aktualitāti, Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte atgādina: “Reti kura pilsēta var lepoties ar šādu dabas teritoriju un tur mītošajiem savvaļas zirgiem pašā pilsētas centrā, taču, ja mēs raugāmies no tūristu viedokļa, tad jāatzīst, ka līdz šim Pilssalā nav bijusi infrastruktūra, kas šo vietu padarītu pievilcīgu tūrisma attīstībai. Tieši tāpat ir ar esošo airēšanas bāzi, kas uzbūvēta 1970. gadā un ir morāli un tehniski novecojusi.”
Tāpēc pašvaldība pēdējos gados mērķtiecīgi ir strādājusi, lai šobrīd varētu uzsākt apjomīgā projekta realizāciju, kas ietver trīs atsevišķus būvprojektus – Pilssalas ielas pārbūvi un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, jaunās ūdenstūrisma un sporta bāzes ēkas būvniecību un Lielupes krasta stiprināšanu.
Vienam no būvprojektiem – Lielupes krasta stiprināšana – jau ir saņemta būvatļauja. Paredzēts, ka Lielupes krasts tiks stiprināts 70 metru garumā gar esošo airēšanas bāzes ēku Pilssalas ielā 8 virzienā uz pili. Krasta stiprināšana paredzēta pēc līdzīga principa, kā tas jau tika īstenots pagājušajā gadā Pilssalas ielas posmā no 5. līdz 12. ēkai. Tur sākotnēji tika atbrīvota teritorija, demontētas dzelzsbetona plātnes un kāpnes, kā arī krasta joslā ar ekskavatoru iztīrīta upes gultne. Savukārt pēc tam šajā zonā aptuveni trīs metru dziļumā izbūvēta piecus metrus augsta rievsiena, kas ir galvenais upes krasta nostiprināšanas elements. Pēc tam šajā 170 metrus garajā krasta zonā piecās vietās izbūvēja trīs metrus platas dzelzsbetona kāpnes, nodrošinot pieeju upei, kā arī trīs slipus laivu un citu mazizmēra peldlīdzekļu nolaišanai ūdenī. Vienlaikus Lielupes piekraste kļuva pievilcīgāka arī iedzīvotājiem, izbūvējot aptuveni četrus metrus platu laukakmeņiem klātu gājēju pastaigu zonu, bet krasta nogāzē izveidota gabionu atbalsta siena un izvietoti soliņi.
“Turpinot krasta nostiprināšanu, kopumā 240 metru garā zonā gar upes krastu tiks izveidota labiekārtota infrastruktūra ūdenstūrismam ar iespēju ne vien sportistiem, bet arī iedzīvotājiem izmantot slipus laivu un citu peldlīdzekļu nolaišanai ūdenī, kā arī patīkama relaksācijas vide upes krastā, no kuras varēs gan vērot ūdenssporta sacensības Lielupē, gan vienkārši baudīt dabu, makšķerēt. Atšķirībā no iepriekš īstenotās krasta labiekārtošanas zonas šajā vietā esam paredzējuši pieeju upes krastam arī cilvēkiem ratiņkrēslā,” skaidro G.Osīte.
Secīgi realizējot visu projektu, krasta stiprināšanu īstenos kā vienu no pēdējiem darbiem. “Tā kā krasts tiks stiprināts gar esošo airēšanas bāzi, vispirms ir nepieciešams nojaukt esošo ēku un sakārtot šo teritoriju, kurai piekļausies labiekārtotā krastmala,” tā G.Osīte.
Projekts paredz, ka morāli novecojušās airēšanas bāzes ēkas vietā tiks labiekārtota teritorija ar iespēju to perspektīvā izmantot uzņēmējdarbībai, piemēram, āra kafejnīcas ierīkošanai.
Otrs vērienīgais Pilssalas labiekārtošanas būvprojekts, kura izstrāde noslēgsies rudenī, ir jaunas airēšanas sporta bāzes būvniecība Lielupes krastā. Pašvaldība jauno bāzi paredz būvēt Pilssalas ielā 5 un 12. G.Osīte stāsta, ka ēkai būs divi stāvi – 1. stāvā atradīsies laivu elingi, paredzot iespēju tur novietot aptuveni simts laivas sporta skolas vajadzībām, kā arī ģērbtuves sportistiem. Tāpat ēkā būs konferenču zāle, trenažieru zāle, administrācijas telpas. Būve tiek projektēta, respektējot Lielupes tuvumu – tās 2. stāvā būs terase, no kuras varēs vērot dabas liegumu, upi un sacensības uz tās. “Ēkas būvniecībā galvenokārt tiks izmantots koks – kā dabīgs un atjaunojams materiāls, kas organiski papildinās arī kopējo Pilssalas infrastruktūru,” skaidro G.Osīte.
Jautājums par nepieciešamību pilsētā izbūvēt jaunu airēšanas sporta bāzi ir aktuāls jau ilgus gadus. Sākotnēji pašvaldība pat apsvēra iespēju airēšanas bāzi pārcelt uz Pasta salu, iegādājoties papildu zemi no privātīpašniekiem. Taču no šīs ieceres bija jāatsakās, jo šajā vietā upe met līkumu un straume neļauj sportistiem pilnvērtīgi trenēties. Savukārt pie esošās sporta bāzes šādu problēmu nav, un tā no lokācijas viedokļa mūsu pilsētā ir vispateicīgākā airēšanas sportam. Taču esošā airēšanas bāze ir novecojusi – remonts ēkā veikts 1998. gadā, ģērbtuves un palīgtelpas ir mazas un nav apsildāmas, kas liedz trenēties ziemas apstākļos. Trenažieru zāle neatbilst mūsdienu prasībām, ēkā nav sanitārā mezgla un dušas telpas. Pašvaldība paredz, ka līdz ar jaunas bāzes izveidi tajā treniņus aizvadīs ūdens sporta veidu sportisti, bet sacensībās varēs uzņemt līdz pat 400 dalībnieku.
Rekonstruēs Pilssalas ielu, ierīkos aktivitāšu laukumus
Trešā projekta sadaļa ir Pilssalas ielas no Lielupes tilta līdz Pilssalas ielai 5 pilnīga pārbūve, kas būs kā pievedceļš jaunizveidotajiem objektiem Pilssalā, vienlaikus pārbūvējot arī tiltu pār kanālu. “Tilts pār kanālu tiks būvēts no jauna, jo esošā tilta platums ir nepietiekams. Līdz ar to jaunais tilts ir paredzēts platāks. Vienlaikus, rekonstruējot ielu, tajā tiks izveidota gājēju ietve upes pusē un arī atsevišķa velobraucēju zona ielas daļā. Tāpat projektētāji piedāvā ielas daļā aiz Jelgavas pils izveidot zaļās kabatas, kas nodrošinātu autotransporta ātruma ierobežošanu, jo prioritāri šī zona paredzēta gājējiem un velosipēdistiem,” uzsver G.Osīte.
Pārbūvējot ielu, paredzēts, ka tā no tilta pār kanālu līdz Pilssalas ielai 5 tiks izbūvēta 15 metrus nostāk no upes, kas savukārt ļaus paplašināt zaļo krasta zonu, kur jau būs veikti labiekārtošanas darbi un krastmalas nostiprināšana.
Vienlaikus šajā projektā tiks labiekārtota arī atpūtas zona no tilta pār kanālu līdz jaunajai airēšanas bāzes ēkai. Tajā plānots izveidot atpūtas laukumu ar piknika galdiem, galda tenisu, basketbola laukumu, vingrošanas laukumu, bērnu rotaļu laukumu, kā arī labiekārtot visu teritoriju kopumā, izveidojot pastaigu celiņus un apzaļumojot teritoriju. Savukārt pie jaunās ūdenstūrisma un sporta bāzes iecerēts izveidot automašīnu stāvlaukumu.
Kā uzsver G.Osīte, teritorijas attīstība netiek veidota atrauti no esošās situācijas Pilssalā. “Neapšaubāmi, salas viena no pievilcīgākajām bagātībām ir tur mītošie savvaļas zirgi, tāpēc, realizējot projektu, paredzam arī specifiskas nianses, piemēram, netālu no jaunajiem laukumiem tiks pielāgota vieta savvaļas zirgiem, kur viņi varēs patverties pavasara plūdu gadījumā. Savvaļas zirgiem tiks izveidota arī jauna barības novietne, kas iekļausies apkārtējā teritorijā.” Tāpat, izveidojot stāvlaukumu un tūrisma stendu, kur pirms došanās dabas liegumā būs iespēja iepazīties ar izsmeļošu informāciju par “Natura 2000” aizsargājamo dabas teritoriju, paredzēts to iežogot, lai neradītu apdraudējumu savvaļas zirgiem. Ieeja Pilssalā plānota tieši no šī stāvlaukuma, kas jau tālāk būs savienots ar izveidoto infrastruktūru pie skatu torņa.
Realizējot apjomīgo projektu, teritorijā plānots iestādīt arī 210 jaunus kokus, 3382 kvadrātmetru platībā ierīkot apstādījumu dobes ar ziemcietēm, zāļveida ziemcietēm un lapu, skuju krūmiem. Savukārt nocirst paredzēts 129 kokus – galvenokārt teritorijā aiz tilta pār kanālu. LLU jau vairākkārt pašvaldībai lūgusi izskatīt deviņu parasto zirgkastaņu likvidēšanu pils austrumu pusē Lielupes krastā, kas “aizsedz pils majestātisko fasādi”. Vēstulei LLU pievienojusi arī Rundāles pils muzeja direktores Lauras Lūses atzinumu, kurā teikts, ka kastaņas šajā vietā ir neiederīgas, jo šie koki ir pretrunā ar vēsturisko arhitektūru un ar kuplajām galotnēm aizsedz pils zemākos stāvus. “Šobrīd robainā koku rinda pilnībā disharmonē pils ainavā. Ņemot vērā Jelgavas pils kā arhitektūras pieminekļa nozīmi Latvijas kultūras mantojuma saimē, aicinu LLU neatjaunot kastaņu stādījumus un izcirst vēl palikušos kokus, lai atjaunotu unikālo skatu perspektīvu uz pili pāri Lielupes plašumam. Šis skatpunkts ir viena no pilsētas būtiskākajām vizītkartēm, kas kalpo kā Jelgavas atpazīšanas zīme,” vēstulē uzsver Rundāles pils muzeja direktore.
Ņemot vērā to, ka šobrīd noslēdzas pilnīga pils fasādes rekonstrukcija un tiek gatavots arī Pilssalas ielas pārbūves projekts, universitātes ierosināto koku likvidēšanu paredzēts akceptēt, lai ikvienam iebraucējam pilsētā atklātos pilnīgs skats uz Baltijas lielāko baroka pērli – Jelgavas pili.
Jāpiebilst, ka vērienīgo projektu “Pilssalas ielas degradētās teritorijas sakārtošana” paredzēts īstenot divu gadu laikā.
Foto: Jelgavas pilsēta
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
-0.6 °C,
3.7 m/s,
87.8 % 
-0.6 °C,
3.7 m/s,
87.8 %