Pēdējo pedofilijas skandālu ietekmē arvien vairāk tiek runāts par bērnu drošību un to, kā bērnus var pasargāt vecāki un sabiedrība un kā viņi var pasargāt paši sevi. Šajā kontekstā ļoti svarīga ir arī drošība internetā, un par šo tēmu izglītojās arī Jelgava skolotāji, lai varētu to tālāk stāstīt skolēniem.
Egija Grošteine
Zviedrijā – 70 procenti bērnu vecumā no trīs līdz četriem gadiem, Norvēģijā – 58 procenti vecumā līdz trīs gadiem, Austrālijā – gandrīz puse vecumā no trīs līdz sešiem gadiem. Šāda ir statistika 2013. gadā par to, cik mazi bērni regulāri izmanto internetu, informē Latvijas Universitātes doktorante Liene Valdmane. Viņa kopā ar «Net–Safe Latvia» Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku vadīja Jelgavas pedagogiem lekciju «Medijpratība un drošība internetā».
«Vislielākā mūsdienu bērnu problēma attiecībā uz internetu ir vēlme ar visu dalīties internetā,» uzsver M.Katkovska, paskaidrojot, ka par jebko, kas tiek ievietots internetā, pazūd kontrole un internetā ievietotais materiāls, piemēram, fotoattēls, var ceļot no cilvēka pie cilvēka. Nereti neapdomīgu komentāru un tālāk izplatītu rakstu dēļ, interneta lietotājam rodas problēmas, iekārtojoties jaunā darbavietā, jo nav noslēpums, ka mūsdienās tieši sociālie tīkli ir tie, pēc kā darba devējs vadās, pieņemot jaunu darbinieku.
Kā vēl vienu aktuālu problēmu M.Katkovska min saziņu internetā ar svešiniekiem, jo tieši tādā veidā, pēc policijas stāstītā, pedofili meklē savus upurus. Tomēr viņa uzsver, ka internetā neviena persona nav anonīma, piebilstot, ka pat pēc mobilā operatora mājas lapas anonīmi sūtītām īsziņām var izsekot un noskaidrot, no kura datora tās ir tikušas sūtītas. Kā piemēru viņa minēja gadījumu, kad it kā nevainīgs joks diezgan nelāgi beidzās 6. klases skolēniem, kuri vēlējušies izjokot jauno skolotāju. Zēni no kāda vecāka darbavietas datora, kamēr viņš pats bija sapulcē, nosūtīja skolotājai vairākas draudus saturošas īsziņas, līdz viss nonāca tik tālu, ka tika piesaistīta policija. Likumsargiem operatīvi strādājot, vainīgās personas tika noskaidrotas.
Lektores uzsver: savukārt, lai izmantotu interneta sniegtās iespējas mācību procesā, gan skolēniem, gan skolotājiem jo īpaši vajadzētu piestrādāt pie informācijas kvalitātes analīzes. Statistikas dati liecina, ka tikai 70 procentu skolēnu pārbauda informācijas avota patiesumu un tās sniedzēja uzticamību.
Jāpiebilst, ka darbojas bezmaksas uzticības tālrunis 116111, uz kuru zvanot, bērniem un jauniešiem ir iespēja ziņot par pārkāpumiem internetā un saņemt psihologa atbalstu un konsultāciju dažādu situāciju risināšanai. Tas darbojas 24 stundas septiņas dienas nedēļā.
Lekcija «Medijpratība un drošība internetā» bija iekļauta pedagogu Inovācijas dienas, kas notika skolēnu brīvlaikā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā, programmā.
Foto: no JV arhīva
Saistītā ziņa
Policija: «Anonimitāte neatbrīvo no atbildības par komentāriem internetā»
4.2 °C,
4.9 m/s,
95.3 % 
4.2 °C,
4.9 m/s,
95.3 %