Šonedēļ noslēdzas skriešanas koptreniņu cikls, kas šogad ilga no aprīļa vidus līdz oktobrim. Pēdējie treniņi būs otrdien, 27. oktobrī, pulksten 18 Pasta salā un sestdien, 31. oktobrī, pulksten 9 Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC).
Ilze Knusle-Jankevica
Viena no skriešanas trenerēm Aļona Fomenko norāda, ka šogad skriešanas treniņu ciklā bija 57 treniņi, kas notika divreiz nedēļā neatkarīgi no laikapstākļiem. Interesenti skrēja gan pa ZOC stadionu, gan pa Pasta salu, gan pa pilsētas ielām, pirms Jelgavas nakts pusmaratona izskrienot trasi, gan, lai būtu dažādība, pa maršrutu Jelgava–Ozolnieki un Lielupes krasta smiltīm.
Trenere vērtē, ka šogad interesentu bija vairāk nekā pērn, turklāt arī mērķtiecīgāki – daudziem individuālie mērķi sakrita ar treniņu cikla mērķi palīdzēt jelgavniekiem sagatavoties Jelgavas nakts pusmaratonam, kas notika jūlijā, un pārējiem skriešanas seriāla «Bigbank Skrien Latvija» posmiem. Treniņos publika tikpat kā nav mainījusies – ir izveidojusies stabila skrējēju kompānija: sākumā treniņā piedalījās vidēji ap 70 cilvēku, līdz Jelgavas pusmaratonam – ap 30, rudenī skriet gribētāju skaits samazinājās līdz 20. Treneres ar prieku un gandarījumu seko līdzi skrējēju startiem un rezultātiem. «Skrējēji ir dažādi, un katram ir savi mērķi un varēšana, bet šoreiz gribas uzteikt skrējēju Ilzi Sermolīti (startē S40 grupā), kura ikdienā strādā Jelgavas pilsētas slimnīcā un trenēties skriešanā sāka tikai pagājušajā gadā. Viņa regulāri apmeklēja skriešanas koptreniņus un šosezon uzrādīja ļoti labus rezultātus «Bigbank Skrien Latvija» posmos – tautas skrējienā (5,27 kilometri) viņas labākais laiks ir 24,45 minūtes, «Nike» skrējienā (10,59 kilometri) – 51,17 minūtes,» norāda A.Fomenko. Jāpiebilst, ka arī abas treneres Aļona un Nataļja Gorškova šosezon piedalījās vairākos skriešanas seriāla posmos.
Sporta servisa centrs skriešanas koptreniņus Jelgavā sāka organizēt 2014. gadā, kad mūsu pilsētā pirmo reizi notika nakts pusmaratons. Tajā garākā distance ir 21 kilometrs, kurai skrējēji treniņos arī gatavojas.
«Maratonu – 42 kilometrus – vēl neesam skrējuši. Vēl nav pārliecības, ka esam gatavi to darīt: gatavojoties maratonam, sacensību periodā ir jākrāj noskrietie kilometri – amatieriem mēnesī būtu jānoskrien aptuveni 250 kilometri vai 60 kilometri nedēļā,» norāda A.Fomenko, uzsverot: fiziska pārslodze rada nopietnus draudus veselībai. Skriešanas treniņos tiek attīstītas dažādas fiziskās īpašības, uzlabota skriešanas tehnika, apgūti iesildīšanās un atsildīšanās pamatprincipi un vingrinājumi.
Treneres saka paldies ikvienam, kas sezonas laikā bija kopā ar viņām, un sola nākamgad turpināt iesākto – jau pavasarī atsākt skriešanas treniņus.
Foto: no JV arhīva
28.8 °C,
1.8 m/s,
51.4 % 
28.8 °C,
1.8 m/s,
51.4 %