Zemgales reģionālais Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) turpina īstenot projektu «Latviešu valodas apguve un pilnveide pieaugušajiem Jelgavā». Pagājušajā gadā bezmaksas kursos latviešu valodas prasmes uzlaboja un apguva 90 cilvēki. Teju trešdaļa no viņiem mācības turpina arī šogad, tostarp deviņi ķīnieši, kuriem apgūt latviešu valodu ir jo īpaši sarežģīti, jo jāapgūst gan jaunas skaņas, gan alfabēts.
Egija Grošteine
Kā skaidro projekta vadītāja Astra Vanaga, šis ir jau otrais mācību gads, kad ZRKAC bez maksas latviešu valodas kursus nodrošina 90 cilvēkiem. «Vērtējot kopumā, jāteic, ka šogad ir daudz lielāks to cilvēku īpatsvars, kuri šeit uzturas ar uzturēšanās atļaujām,» tā A.Vanaga. «Mums no 90 pretendentiem vairāk nekā puse ir cilvēki ar uzturēšanās atļaujām, tātad tie ir tie cilvēki, kuri Latvijā dzīvo salīdzinoši nesen. Ir tādi, kuri šeit ir pusgadu, ir tādi, kuri te ir vien dažus mēnešus. Tā kā viņi Latvijā ir salīdzinoši neilgu laiku, valodas apguve viņiem jāsāk pilnīgi no nulles, bez nekādas iepriekšējas latviešu valodas pieredzes. Arī nacionālais sastāvs ir ļoti dažāds – multikulturāla sabiedrība. Ir cilvēki no Ķīnas, Japānas, Vjetnamas, Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, arī jelgavnieki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.»
Latviešu valodu šogad apgūst sešas grupas. Trīs no tām projekta otro mācību gadu sāka 5. oktobrī, pārējās – dienu vēlāk.
«Priecē tas, ka no pagājušā gada studentiem gandrīz trešā daļa jeb vairāk nekā 20 studentu ir tie, kuri šogad mācības turpina,» tā projekta vadītāja. «Projekts šādu iespēju atļauj. Ja audzēkņi sekmīgi ir pabeiguši pagājušajā gadā mācības, tad viņi var turpināt valodas apguvi nākamajā valodas pakāpē. Daļa šo iespēju izmanto, tostarp arī deviņi ķīnieši.»
A.Vanaga stāsta, ka visi projektā iesaistītie ir darbspējīga vecuma cilvēki, kuriem ir ļoti liela motivācija valodu mācīties, jo viņi uz Latviju ir atbraukuši, lai te dzīvotu. Spriežot pēc sarunām ar viņiem, Latvija latviešu valodas apguvējiem nav pagaidu pieturas vieta. Vaicāti par nākotnes plāniem, viņi nesaka, ka Latvijā plāno padzīvot pusgadu vai pāris mēnešu. Viņi Latviju izvēlējušies par savu dzīvesvietu, tāpēc motivācija iemācīties valodu ir ļoti spēcīga.
Jāpiebilst, ka jo īpaši grūti valodu ir apgūt ķīniešiem, jo viņiem ir jāapgūst pat pilnīgi cita skaņu sistēma, izrunāt skaņas, kas viņu dzimtajā valodā nav. Turklāt hieroglifus nomaina alfabēts.
To, ka latviešu valoda ir ļoti grūta, atzīst arī ķīniete, kura, esot Latvijā, lai būtu vieglāk komunicēt ar šīs valsts iedzīvotājiem, sev ir pieņēmusi vārdu Sintija. Viņa stāsta, ka uz dzīvi Latvijā ir pārcēlusies kopā ar vīru, divām meitiņām un mammu. Par savu dzīvesvietu viņa ar ģimeni ir izvēlējusies Ozolniekus, kur dzīvo jau trīs gadus. Lai gan projektā Sintija iesaistījās tikai šogad, latviešu valoda viņai nav sveša. Pirmos trīs gadus esot Latvijā, viņa valodas pamatus apguva pašmācības ceļā ar grāmatu palīdzību, kas nebūt neesot bijis viegli, jo ķīniešu valodā grāmatas, no kurām varētu mācīties latviešu valodu, nav. Arī sarunā ar portālu jelgavasvestnesis.lv Sintija demonstrēja apgūtās valodas zināšanas, uz jautājumiem mēģinot atbildēt latviski.
Pašlaik viņas ikdiena aizrit, mācoties valodu, spēlējot klavieres, kā arī audzinot divas meitiņas. Vecākā no viņām, kurai šobrīd ir seši gadi, latviešu valodu zina pat ļoti labi – to viņa apguva bērnudārzā Ozolniekos. Savukārt jaunākā Sintijas meitiņa ir tikai gadu veca.
Ksiaofeng Zhu Latvijā ir jau gadu un četrus mēnešus un ir viens no deviņiem ķīniešiem, kuri projekta gaitā bezmaksas latviešu valodas apguves kursus izmanto jau otro gadu. Pērn viņš apguva A1 līmeņa kursus, tādēļ šogad savas zināšanas palidina līmeni augstākos jeb A2 kursos.
Galvenā motivācija valodas apguvei Ksiaofeng Zhu ir vēlme integrēties sabiedrībā, lai vietējie ļaudis viņu cienītu. Tiesa, vīrietis atzina, ka ir ļoti kautrīgs, tādēļ pagaidām no saziņas ar vietējiem iedzīvotājiem latviešu valodā izvairās.
Viņš uz dzīvi Latvijā ir pārcēlies kopā ar sievu un diviem bērniem – piecus gadus veco meitiņu, kuras runas prasmes latviešu valodā ir ļoti labas, un divgadīgu dēliņu. Vaicāts par nākotnes plāniem, viņš ir apņēmības pilns integrēties sabiedrībā un uzsākt Latvijā pilnvērtīgu dzīvi, arī strādāt. Viņš spriež, ka nākotnē varētu strādāt telekomunikācijas jomā kādā no ķīniešu uzņēmēju uzņēmumiem Latvijā, kur, viņaprāt, viņam būtu labas izredzes, ņemot vērā, ka savā dzimtajā valstī vīrietis bija audioinženieris.
Projekts «Latviešu valodas apguve un pilnveide pieaugušajiem Jelgavā» tiek īstenots no 2014. gada 1. septembra līdz 2016. gada 31. aprīlim. Kursu mērķis ir sniegt ikvienam interesentam bez maksas iespēju paaugstināt vismaz par vienu pakāpi savas latviešu valodas prasmes.
Foto: Ivars Veiliņš
4.6 °C,
5.3 m/s,
98.9 % 
4.6 °C,
5.3 m/s,
98.9 %