Septembrī tautas deju ansambļa (TDA) «Diždancis» dejotāji desmit dienas pavadīja Šanhajā un Pekinā. Kolektīvs piedalījās starptautiskajā 26. Tūrisma festivālā, kurš norisinājās Ķīnas Tautas Republikas pilsētā Šanhajā.
Sigita Permina, TDA «Diždancis» dejotāja
Tālajā ceļā devāmies 10. septembrī, vēl esot neizpratnē par to, ko sagaidīt. Skaidrs bija viens – šis festivāls būs kas īpašs. Festivālā piedalījās dejotāji un muzikanti no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp Spānijas, Brazīlijas, Vācijas, Portugāles, Meksikas, Kanādas. Latviju pārstāvēja TDA «Diždancis» un TDA «VIP Dancis» (Rīga).
Festivāla galvenais notikums bija gājiens, ar kuru tika atklāts šis pasākums. Tam tika organizēts pat ģenerālmēģinājums, kurā festivāla dalībnieki piedalījās pilnos tērpos. Viens posms bija jāizmēģina noiet divas reizes. Ap četriem pēcpusdienā dejotājiem bija jābūt gataviem gājienam un tikai pēc pusnakts atgriezāmies viesnīcā.
Abi Latvijas kolektīvi gājienā prezentēja vienu no vislatviskākajām dejām «Sudmaliņas». Vietējie iedzīvotāji mūs uzņēma ar manāmu sajūsmu un vēlmi iemūžināt. Viena no populārākajām frāzēm, kura pavadīja dalībniekus ikdienu bija «Photo, please?» jeb «Bildi, lūdzu?».
Ķīnieši – čakli, bet nedaudz nekaunīgi
Karstās dienas Šanhajā skrēja vēja spārniem. Katru dienu tika sniegts pa koncertam kādā no pilsētas apmeklētākajām ielām un laukumiem. Ķīniešiem latvju meitas un bāleliņi šķita īpaši interesanti. Arī mums par ķīniešiem radās savs priekšstats – viņi ir neliela auguma, skaļi, izteiksmīgi, talantīgi, čakli un nedaudz nekaunīgi, ja runājam par jebkāda veida privāto telpu.
Kā ierasts, koncerta norises vietās ieradāmies savlaicīgi. Kamēr citi festivāla dalībnieki priecēja vietējos un tūristus ar savām koncertprogrammām, mēs iesildījāmies un pienācīgi gatavojāmies priekšnesumam. Neskatoties uz notiekošo, ieraugot mūs daiļajos latviešu tautas tērpos, skatītāji daudz nedomājot, ņēma rokās fotoaparātus un visus skatienus veltīja mums. Dejotājiem tik šķietami ierastā un pašsaprotamā iesildīšanās ķīniešiem šķita, kā iestudēts koncerts, kuru noteikti jāiemūžina.
Vietējā Šanhajas latviete Baiba iepazīstina ar tradicionālo deju
Milzīgā pilsēta, kurā dzīvo 25 miljoni iedzīvotāju, sevī glabā vairākas ievērojamas vietas, kuras noteikti, atrodoties Ķīnā, ir jāapskata, tajā skaitā arī pasaulē slaveno Šanhajas televīzijas torni, Ķīnas vēstures un mākslas muzeju, kā arī pērļu un zīda ražotnes, kuras izbaudījām, cik vien spējām, sākot no pašas pirmās dienas, neraugoties uz to, ka desmit stundu ilgi lidojumi spēj pamatīgi nogurdināt.
Par sociālajiem interneta portāliem, lai parādītu to visu citiem, gan varējām aizmirst, jo lielākā daļa no tiem, piemēram, «Facebook» un «Instagram», tur ir aizliegti.
Izmantojām iespēju un tikāmies ar vietējo Šanhajas latvieti Baibu, kura šobrīd tur pasniedz laikmetīgo deju. Viņa atzina, ka pie visa var pierast un iedzīvoties tur nemaz neesot tik grūti. Baiba mūs iepazīstināja arī ar ķīniešu tautas deju, ļaujot vērot mēģinājumu Ķīnas minoritāšu deju studijā. Viņu deju temperaments ir pavisam atšķirīgs – dejas prasa sagatavotību, īpaši lokanām jābūt rokām.
Bagātīga emociju buķete
Jāteic gan, ka interese un vēlme izzināt mijās ar piesardzību, īpaši ēdienreizēs. Festivāla organizatori bija parūpējušies, lai mēs pilnvērtīgi izbaudītu tradicionālo ķīniešu virtuvi, kuras neatņemama sastāvdaļa ir rīsi, nūdeles, jūras eži, vista sojas, čilī mērcē, karstie salāti un dažāda veida sēnes.
Interesanta bija arī viesnīca, kurā gandrīz katrā numuriņā viena no vannasistabas sienām bija stiklota. It kā stiklu sedza aizvelkama žalūzija, bet kāpēc tā bija attaisāma tieši no vannas istabas ārpuses? Privātā telpa ķīniešu izpratnē ir patiesi maza, visi dzīvo cits citam blakus, turpat uz ielām tiek mazgāti trauki, mašīnas, gatavots ēst un žāvēta veļa. Lielākā daļa mazo veikalu ielu malās ir arī īpašnieka dzīvoklis, jo turpat atrodas bērnu gultiņa vai kāds dīvāns, kur pašiem pārnakšņot.
Netālu no mūsu viesnīcas atradās kāds veikals, kurā iepazinām un degustējam dažādus gardumus, piemēram, čipsus ar laima un aļģu garšām, cieti žāvētas vistu kājas.
Kaulēšanās – obligāta
Kultūra ir ļoti atšķirīga, to redzējām arī dodoties apskatīt Pekinu. No Šanhajas ar ātrvilcienu pārbrauciens aizņēma tikai piecas stundas. Šoreiz viesnīcu bijām izraudzījusies paši un tā atradās kādas gājēju ielas sirdī, kur dzīvība nemitējās pat nakts melnumā. Pekinā izbaudījām iepirkšanās priekus, kurā neatņemama sastāvdaļa ir kaulēšanās. Pat nemācēšu teikt, vai lielāks prieks ir no iegādātajiem suvenīriem vai kaulēšanās procesa, kurā mīļākā frāze vienmēr bija: «Kāda ir tava gala cena?» Katrs tirgonis bija neatlaidīgs, gluži tāpat kā mēs.
Protams, mērķis, dodoties uz Pekinu, bija apskatīt vienu no septiņiem pasaules brīnumiem – Ķīnas mūri. Ekskursijai veltījām veselu dienu un tas patiesi bija tā vērts. Mums par pārsteigumu, ekskursijai izvēlētā mūra daļa nebija pārpildīta ar tūristiem un tirgotājiem, tāpēc varējām izbaudīt gan skaistos kalnu skatus, gan paša mūra seno stāstu.
Pa mūri nogājām gandrīz sešus kilometrus, pieveicām vairākus tūkstošus pakāpienu, uzņēmām simtiem bilžu un pat redzējām Latvijas bijušā prezidenta Valda Zatlera attēlu un parakstu uz vienas no mūra tuvumā esošajām plāksnēm.
Atlikušajās dienās viesojāmies un novērtējām Ķīnas patieso skaistumu tādās vietās, kā, Debesu templis, Aizliegtā pilsēta, Vasaras pils un, protams, Olimpiskais centrs, kurā norisinājās Pekinas Olimpiskās spēles un pavisam nesen arī Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
Noteikumi nav būtiski, svarīgi ir pīpināt
Pekinā esot trīs dienas, paspējām ne tikai baudīt skaisto arhitektūru, bet arī satikt trīs latviešus, kuri parādīja mums Pekinu no sava skatupunkta.
Pilsēta nekad neguļ, tajā satiekas tautas, un satiksme nekad nerimst. Īpaši neapturami ir motorolleru, skūteru un mopēdu vadītāji. Gluži kā Šanhajā, arī Pekinā ceļu satiksmes noteikumi nav visai būtiski un pīpināšana ir svarīgākais instruments, atrodoties satiksmes plūsmā. Kā viens no dejotājiem aizdomājās, vai tik viņu automobiļos nav iebūvēts skaņas signāla pedālis.
Baudot Ķīnu desmit dienas, sapratām, ka kultūras tomēr spēj būt krasi atšķirīgas, bet, lai no sirds izbaudītu debesskrāpjiem bagāto Šanhaju un neapturamo Pekinu, uzskati par to, kā ir jābūt, ir jāmet pie malas un jābauda! Jābauda skaistie skati, izgaismotās ielu reklāmas un vietējo iedzīvotāju stāsti.
Jāatzīst, ka Šanhajā un Pekinā ir labi, tomēr nekur nav tik labi kā mājās!
Foto: no TDA «Diždancis» albuma
23.2 °C,
2.7 m/s,
71.5 % 
23.2 °C,
2.7 m/s,
71.5 %