1944. gada jūlija beigās PSRS un Vācijas karaspēki satikās pie Jelgavas – vieni uzbruka, otri aizstāvējās, abi nogalināja, dedzināja, grāva, izmantoja artilēriju un aviāciju savām militārajām operācijām.
www.jelgavasvestnesis.lv
Ja mēs uzskatām 31. jūliju par atbrīvošanas dienu (neliela sabiedrības daļa tā domā), tad tajā dienā, nākamajās, mēnešos un gados mēs mērķtiecīgi tikām atbrīvoti no savas kultūrvēsturiskās atmiņas un savas valsts.
Postošie uzlidojumi un nopietnas kaujas Jelgavā notika 1944. gada 27. jūlijā, kad tika bombardēts Jelgavas dzelzceļa mezgls. Savukārt sīvākas ielu kaujas Jelgavā notika 31. jūlijā, taču, kā liecina vēstures avoti, tajās dominējuši Sarkanās armijas tanki un kājnieki. Tāpat pilsētu grāva arī vācu artilērija, apšaudot Sarkanās armijas pozīcijas Jelgavas ielās.
Raksturojot situāciju Jelgavā pēc kara, dokumentos rakstīts, ka pirms PSRS un Vācijas kara pilsētā bija 1 120 000 kvadrātmetri apdzīvojamās platības, bet pēc atbrīvošanas – vien 106 000 kvadrātmetri jeb nedaudz vairāk par deviņiem procentiem no iepriekšējās dzīvojamās platības.
No pirmskara Jelgavas 5700 ēkām nopostītas bija 4580 ēkas. Uz 1944. gada rudeni bija sagrautas gandrīz visas sabiedriskās ēkas, pilnīgi iznīcināti rūpniecības uzņēmumi, daļēji ādas fabrika, elektrostacija, centrālais ūdensvads. Sagrauta bija arī Jelgavas stacija un dzelzceļa mezgls.
Kauju rezultātā 1944. gada vasarā «vecā Jelgava» kļuva par Latvijas izcilās pilsētbūvniecības vēsturi, kuru mēs varam vērot tikai tā laika fotogrāfijās, kā arī pilsētā baudīt nelielu daļu no bijušās Jelgavas arhitektoniskās godības.
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Saistītās ziņas:
Pirms 70 gadiem tika nopstīta Zemgales pērle Jelgava
VIDEO: «Pilsētā bija tik karsts, ka mājas sienas aizdegās no tā vien»
Jelgava foto liecībās – pēc 1944. gada bombardēšanas
18.9 °C,
0.7 m/s,
92.6 % 
18.9 °C,
0.7 m/s,
92.6 %