Ekonomika

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10 procenti no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.  

Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677
daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz
7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10
procenti no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354
zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000
eiro, savukārt tirgus vērtība – līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo
slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis
valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu
īpašniekam.

L. Medina uzsvēra, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir
pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes īpašnieks nevarēs
atteikties no zemes izpirkšanas.

Zemes samaksa tiks noteikta pēc zemes kadastrālās vērtības, to
reizinot ar koeficientu – 1,18.

Attiecīgi vietējā pašvaldība noteiks dzīvojamai ēkai funkcionāli
nepieciešamo zemesgabalu, par ko datus nosūta Valsts zemes
dienestam.

Šā piedāvātā risinājuma īstenošanai nepieciešamās
administratīvās izmaksās, kas būtu sedzamas no valsts budžeta, sešu
gadu laikā veidotu 14 miljonus eiro, secina ministrijā. TM pieļāva,
ka diskusijām Saeimā par attiecīgo likumprojektu būs nepieciešams
vismaz viens gads.

Ministru kabineta komiteja tālāk izskatīšanai valdībā virza TM
sagatavoto risinājumu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nosakot
kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā
varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem
paredzēt iespēju par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt
zemi. Lai gan vienojās, ka likumprojektus virzīs izskatīšanai
valdības sēdē, TM ierosinājumam ir daudz iebildumu, tāpēc Ministru
prezidente Laimdota Straujuma (V) lūdza panākt vienošanos par
strīdīgajiem jautājumiem.

Valdības sociālie partneri sēdes laikā pauda iebildumus, ka ar
šādu regulējumu daudziem būs risks pazaudēt savu dzīvokli, kamēr TM
ieskatā lielāks risks pazaudēt dzīvokli ir patlaban.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) paskaidroja, ka
patlaban parādi par nomas maksu aug kosmiskos ātrumos un tas
iedzīvotājiem rada lielāku risku pazaudēt dzīvokli.

Kā skaidro ministrijā, likumprojektā «Piespiedu dalītā īpašuma
tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas
likums» paredzēts piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes
īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas
risinājumu. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un
ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu,
proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu
no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā, ka privāttiesiskā
ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši
daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

TM piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu
pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot
«par», līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu
īpašniekiem jānodrošina pašiem, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku
kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai
nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana, dzīvokļu īpašnieki
izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto
funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu neatkarīgi no piespiedu nomas
līgumā norādītās nomājamās zemes platības.

Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība
ir pieņēmusi lēmumu par izpirkuma tiesības izmantošanu, katram
dzīvokļa īpašniekam ir pienākums trīs mēnešu laikā no dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas dienas samaksāt savu izpirkuma
cenas daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopībai lēmums par zemes izpirkšanu
jāpieņem viena gada laikā.

Ministrija norāda, ka valsts un pašvaldības sniegs atbalstu,
proti, segs izmaksas, kas saistītas ar procesa norisi – pašvaldība
nodrošinās izpērkamās zemes (funkcionālā zemes gabala) noteikšanu
vai pārskatīšanu kvartāla robežās aptuveni trīs gadu laikā.
Savukārt valsts segs administratīvā procesa izmaksas, kas saistītas
ar izpērkamās zemes reģistrāciju kadastrā, izpirkuma cenas
noteikšanu, dzīvokļu īpašnieku informēšanu, dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmuma pieņemšanu, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju,
izpērkamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, dzīvokļu īpašnieku īpašuma
tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Likumprojektā piedāvātā risinājuma īstenošanai nepieciešamās
administratīvās izmaksas tiks segtas no valsts budžeta, un tās
veido apmēram septiņus līdz astoņus miljonus eiro, prognozējot, ka
zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, izpērk 40
procentus no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, kuri
ir piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.

Plānots, ka piedāvātā risinājuma īstenošanu dalītā īpašuma
attiecību izbeigšanai varētu sākt 2020. gada sākumā. Tāpat tiek
pieņemts, ka finansiālā ietekme uz vienu dzīvokļa īpašumu,
pieņemot, ka vidējā izpirkuma cena ir 1500 eiro, varētu būt 31,25
eiro mēnesī.

Ministrijā atgādina, ka zemes reformas gaitā bijušie zemes
īpašnieki vai to mantinieki varēja atjaunot īpašumtiesības gan uz
tādu zemi, uz kuras līdz valsts neatkarības atjaunošanai bija
uzceltas dzīvojamās mājas, gan arī jebkādas citas ēkas, tajā skaitā
inženierbūves. Tādējādi piespiedu nomas attiecības pastāv ne tikai
dzīvojamo māju gadījumā, bet arī komerciālu, ražošanas ēku un citas
apbūves gadījumā.

Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem Latvijā ir 285 849 ēkas
un būves, izņemot inženierbūves, kuras atrodas uz citai personai
piederošas zemes. Zemes vienību skaits, uz kurām atrodas šīs 285
849 ēkas, ir 94 254 zemes vienības.

TM secināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās
attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kurās kopā ir 110 970
dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes
vienībām. No visām daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas uz citai
personai piederošas zemes, aptuveni 30 procenti māju atrodas Rīgā,
daudz šādu māju ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē.

LETA

Ilustrācija: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva