Kultūra

 

Jelgavniekiem kārtējo reizi pavērās iespēja pārspēt Rīgu.
1930. gadā Jelgavas Latviešu biedrība bija iecerējusi plaši svinēt
pastāvēšanas 50. gadadienu, vienlaikus īpaši godinot tās kādreizējo
priekšsēdētāju J.Čaksti. Tika izveidots Jāņa Čakstes piemiņas
fonds, un, tam aktīvi darbojoties, 1930. gada 31. augustā pie
Jelgavas klasiskās ģimnāzijas («Academia Petrina») ēkas, kurā
J.Čakste bija mācījies, tika atklāts Kārļa Jansona veidots
piemineklis. Lielāko daļu līdzekļu, apmēram 12 000 latu, savāca no
dažādām organizācijām un privātpersonām. Latvijas valdība piešķīra
3000 latu, Jelgavas pilsētas valde – 2000 latu, klasiskā ģimnāzija
– 1000 latu. Pieminekli atklāja Latvijas Valsts prezidents Alberts
Kviesis. 1944. gada jūlija un augusta dienās cieta gan Hercoga
Pētera ģimnāzijas ēka, gan arī J.Čakstes piemineklis. Padomju
okupācijas varai neērtais Latvijas valsti simbolizējošais
piemineklis tika demontēts 1949. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad sabiedrība vēlējās
atjaunot visas neatkarīgo Latviju simbolizējušās piemiņas vietas un
pieminekļus, arī jelgavnieki aktīvi iestājās par J.Čakstes
pieminekļa atjaunošanu. Pēc ļoti lielām diskusijām tika pieņemts
lēmums neveidot K.Jansona pieminekļa kopiju, bet gan celt jaunu,
turklāt citā – vairāk centrālā – vietā. Latvijas Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga 2003. gada 14. novembrī skvērā pie Jelgavas
Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu torņa atklāja nu jau otro pieminekli
J.Čakstem. Tā autore ir tēlniece Arta Dumpe. 

Piemineklī iekaltie J.Čakstes vārdi «Latvijas valsts ir
izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā ir palikusi stipra
caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk» kalpos
par vadmotīvu arī nākamajām paaudzēm.

 

Attēls: Piemineklis Jānim Čakstem