Lai gan daudzi uzskata, ka Dziesmu svētki ir latviešu iedibināta tradīcija, tā vis nav. Kopā dziedāšanas ideja pārņemta no Eiropas – tā ir 19. gadsimta pirmās puses vācu kultūrtelpas tradīcija, kas atceļoja arī uz Latviju. 1819. gadā pēc jurista un komponista Frīdriha Macijevska iniciatīvas Jelgavā izveidojās dziedāšanas biedrība «Mitauer Liedertafel», bet 1864. gadā – dziedāšanas biedrība «Lira».
Ar laiku kopā dziedāšana arī latviešu vidē kļuva populāra, un Jura Neikena aktīvās darbības rezultātā 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu vīru koru dziedāšanas svētki, bet 1870. gadā līdzīgi svētki jau ar daudz lielāku dalībnieku skaitu aizvadīti Dobelē.
Jaundibinātā Rīgas Latviešu biedrība šeit saskatīja iespēju, iesaistot visus latviešu apdzīvotos novadus, organizēt vispārējos dziedāšanas svētkus. Pirmie trīs dziedāšanas svētki notika Rīgā, taču jelgavnieki nevēlējās visus laurus atdot Rīgai. Jelgavas Latviešu biedrība, pateicoties tās enerģiskajam vadītājam Jānim Čakstem, pasludināja, ka ar nākamajiem – IV Vispārējiem dziesmu un mūzikas svētkiem – svinēs Kurzemes guberņas izveidošanas 100. gadskārtu. Tas bija pietiekams arguments, lai, neraugoties uz Rīgas Latviešu biedrības nikniem iebildumiem, tiktu saņemta cara valdības atļauja. Dziesmu svētki notika Jelgavā 1895. gadā no 15. līdz 18. jūnijam. Kopkori veidoja 3000 dziedātāju.
Arī šajos svētkos jelgavnieki apliecināja savu radošumu un spēju būt līderiem. Pirmo reizi koristi bija tērpti novadu tautas tērpos, tāpat pirmoreiz pirms svētkiem rīkoja koru un orķestru mēģinājumus, koriem bija noteiktas obligātās dziesmas. Paralēli svētkiem notika teātra izrādes, liela mēroga lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde. Bet vissvarīgākais ir tas, ka šajos svētkos pirmoreiz kopkora izpildījumā skanēja Kārļa Baumaņa «Dievs, svētī Baltiju (Latviju)».
Attēls: IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts
21.4 °C,
1.1 m/s,
76.1 % 
21.4 °C,
1.1 m/s,
76.1 %