0.6 °C, 3.7 m/s, 94.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPoliklīnikas vadītāja: «Vēlos, lai pacienti poliklīnikā justos gaidīti»
Poliklīnikas vadītāja: «Vēlos, lai pacienti poliklīnikā justos gaidīti»
07/08/2015

«Jelgavas poliklīnika ir viena no vadošajām veselības aprūpes iestādēm reģionā ar 192 darbiniekiem, tādēļ apzinos, ka vadīt šo kolektīvu nebūs viegli. Esmu iepazinusies ar iestādi, un man ir skaidrs redzējums par pirmajiem darbiem. Uzsvaru noteikti liksim uz pakalpojumu pieejamību un to, lai pacienti pie mums justos ērti un gaidīti,» saka SIA «Jelgavas poliklīnika» valdes locekle Gunta Arnīte, kura līdz šim pildīja Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Juridiskā sektora vadītāja vietnieces pienākumus un tika atzīta par labāko kandidātu poliklīnikas valdes locekļa amatam konkursā starp 12 pretendentiem.

Jānis Kovaļevskis

«Jelgavas poliklīnika ir viena no vadošajām veselības
aprūpes iestādēm reģionā ar 192 darbiniekiem, tādēļ apzinos, ka
vadīt šo kolektīvu nebūs viegli. Esmu iepazinusies ar iestādi, un
man ir skaidrs redzējums par pirmajiem darbiem. Uzsvaru noteikti
liksim uz pakalpojumu pieejamību un to, lai pacienti pie mums
justos ērti un gaidīti,» saka SIA «Jelgavas poliklīnika» valdes
locekle Gunta Arnīte, kura līdz šim pildīja Jelgavas pilsētas
pašvaldības administrācijas Juridiskā sektora vadītāja vietnieces
pienākumus un tika atzīta par labāko kandidātu poliklīnikas valdes
locekļa amatam konkursā starp 12 pretendentiem.

«Nekādas straujas izmaiņas poliklīnikas darbībā neplānoju – mūsu
prioritāte ir pacienti un sniegto pakalpojumu kvalitāte un
pieejamība,» sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» uzsver G.Arnīte, kura
amata pienākumus sāka pildīt 3. augustā.

Piedaloties izsludinātajā konkursā uz SIA «Jelgavas
poliklīnika» valdes locekļa amatu, komisijai iesniedzāt arī savu
redzējumu par šīs kapitālsabiedrības attīstību. Kuras būs jūsu
prioritātes?

Medicīnā šobrīd ir divas būtiskas problēmas – naudas trūkums un
no tā izrietošā nepietiekamā pakalpojumu pieejamība un speciālistu
trūkums. Tādēļ mans galvenais uzdevums ir nodrošināt poliklīnikas
piedāvātos pakalpojumus vismaz līdzšinējā apjomā un iespēju robežās
paplašināt sniegto pakalpojumu loku, lai jelgavniekiem un apkārtnes
iedzīvotājiem nebūtu jābrauc uz Rīgu. Ir jomas, kurās šobrīd
poliklīnikā nav iespējams saņemt pakalpojumus vai veidojas garas
rindas tieši speciālistu trūkuma dēļ, piemēram, mums ir vakances
ultrasonogrāfijas speciālistam un radiologam.

Lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, svarīga ir arī atbilstoša
infrastruktūra. Šobrīd poliklīnikā trūkst telpu attīstībai. Tāpat
jārisina jautājums par Sieviešu konsultāciju centra telpām Raiņa
ielā 16, kuras poliklīnika īrē, bet saimniekiem attiecībā uz tām ir
citi plāni. Meklēsim risinājumu, kur turpmāk varētu atrasties šis
centrs.

Kas iedrošināja kandidēt uz Jelgavas poliklīnikas valdes
locekļa amatu, ņemot vērā, ka jūsu līdzšinējā profesionālā pieredze
nav bijusi saistīta ar veselības aprūpes jautājumiem?

Valdes locekļa galvenie pienākumi ir saistīti ar
administratīviem jautājumiem. Piemēram, līgumu slēgšana, finanses,
personāla vadība. Tie ir jautājumi, ar kuriem esmu ikdienā
strādājusi arī līdz šim. Gan Eiropā, gan Latvijā tā ir pietiekami
izplatīta prakse, ka veselības aprūpes vai kādas citas specifiskas
jomas iestādes un uzņēmumus vada cilvēki bez pieredzes konkrētā
jomā. Tā ir iespēja uz uzņēmumu paraudzīties no malas. Savā
līdzšinējā profesionālajā darbā esmu ieguvusi pieredzi gan
jautājumos, kas saistīti ar pašvaldības kapitālsabiedrībām, gan arī
kolektīva vadības jomā. Mana motivācija, kandidējot uz poliklīnikas
valdes locekļa amatu, bija vēlme savu pieredzi un zināšanas
realizēt jaunā kvalitātē. Vēlos veidot iedzīvotājiem pieejamu,
kvalitatīvu, sakārtotu un pozitīvu vidi Jelgavas poliklīnikā, kurā
strādā kvalificēti medicīnas nozares profesionāļi, kuri sniegs savu
ieguldījumu ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā.

Minējāt, ka poliklīnikai pietrūkst telpu. Vai ir jau
ieceres, kā šo jautājumu risināt?

Tā noteikti nav pirmā līmeņa prioritāte, jo, kā jau minēju,
uzsvaru liksim uz to, lai spētu nodrošināt kvalitatīvus
pakalpojumus. Lai to paveiktu, ir jānodrošina konkurētspējīgs
atalgojums mūsu speciālistiem, jāiegādājas nepieciešamais
aprīkojums un tehnoloģiskās iekārtas. Tikai tad, ja atliks
līdzekļi, varēsim domāt par nopietnākām investīcijām
infrastruktūras attīstībā. Poliklīnikai ir izstrādāts skiču
projekts par 5. stāva bēniņu telpu pielāgošanu administrācijas
vajadzībām, līdz ar to 4. stāva telpas, kurās šobrīd atrodas
administrācija, būtu iespējams nodot ārstniecības vajadzībām. Tomēr
pagaidām šim projektam nav nedz izmaksu tāmes, nedz realizācijas
termiņu.

Kāds ir poliklīnikas finanšu stāvoklis?

Vēl neesmu detalizēti iepazinusies, bet uzņēmums 2014. gadā ir
strādājis ar nelielu peļņu, un tendences šajā ziņā nav negatīvas.
Turklāt gandrīz katru gadu ir veikti ieguldījumi attīstībā.

Vai redzat iespējas, kā uzlabot veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību? Kvotas gada beigās parasti ir
izsmeltas.

Diemžēl tā ir valsts politika – noteikt kvotas valsts
apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Šādā sistēmā tas būs
kā apburtais loks – kvotu vienmēr būs par maz attiecībā pret
nepieciešamajiem pakalpojumiem, un rindas uz šiem valsts
apmaksātajiem pakalpojumiem neizbēgami veidosies. No savas puses
mēģināsim sadalīt kvotas vienmērīgi, lai tās netiktu izsmeltas gada
pirmajos mēnešos. Darbs poliklīnikā tiek plānots tā, lai
nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. Tāpat gadījumā,
ja Jelgavas poliklīnikā konkrētā pakalpojuma kvotas ir izsmeltas,
aicinām pacientus konsultēties Nacionālajā veselības dienestā un
saņemt informāciju, kurā no ārstniecības iestādēm valsts apmaksātu
pakalpojumu iespējams saņemt visātrāk.

Kā vērtējat veselības ministra ieceri ierobežot valsts
apmaksāto izmeklējumu skaitu, lai vienus un tos pašus izmeklējumus
neveiktu vairākkārt? Vai Jelgavā veiktie izmeklējumi būs pietiekami
kvalitatīvi, lai tos atzītu Rīgas lielajās slimnīcās?

Šī iecere noteikti neuzlabos pacientu veselības stāvokli, jo
bieži vien nepieciešams veikt atkārtotus izmeklējumus, lai precīzi
noteiktu diagnozi. Skaidrs ir tas, ka daudzi pacienti ierobežotās
rocības dēļ nevarēs atļauties veikt atkārtotus izmeklējumus, līdz
ar to iedzīvotāju veselības stāvoklis varētu pasliktināties. Tomēr
tas izskaudīs nelietderīgus izmeklējumus un mudinās ārstniecības
iestādes vairāk sadarboties. Apzināmies, ka tas uzliks vēl lielāku
atbildību mediķiem, kuri veic šos izmeklējumus.

Valsts līmenī e-medicīna joprojām nav ieviesta – vai
redzat, kā šie pasākumi varētu atvieglot pilsētas pacientu
ikdienu?

E-veselības modelis joprojām ir izstrādes stadijā. Tas ir valsts
piedāvāts resurss, kurā tiks iesaistīti visi veselības pakalpojumu
sniedzēji, kas vēlēsies saņemt valsts finansējumu. No sistēmas
pārskatāmības viedokļa tas noteikti būs ieguvums – ja vien sistēma
tiks izstrādāta korekti, tā sniegs precīzu pārskatu par pacientiem,
kas atvieglos mediķu darbu. Samazināsies patērētais laiks, jo būs
iespēja elektroniski veikt dažādas darbības, kuras šobrīd tiek
veiktas klātienē – tā būs elektroniskā reģistrēšanās pie ģimenes
ārstiem, elektroniskās konsultācijas ar ģimenes ārstiem,
elektroniskā pieraksta veikšana pie ārstiem, ārstniecības rezultātu
aplūkošana un citas iespējas, kas kopumā nodrošinās augstāku
ārstēšanas kvalitāti. Iedzīvotāju ikdienu atvieglos arī automātiskā
medicīnas izdevumu daļas iekļaušana ienākumu deklarācijās, kas ļaus
vienkāršāk atgūt attaisnotos izdevumus par medicīnas
pakalpojumiem.

Minējāt, ka viena no problēmām ir speciālistu trūkums.
Kā to risināsiet?

Tā ir valsts mēroga problēma, jo daudzi mediķi aizbrauc no
Latvijas, bet lielākā daļa pēc studijām paliek Rīgā. Mums jāmeklē
argumenti, ar kuriem atvilināt speciālistus no Rīgas. Jelgavā šajā
ziņā esam elastīgi un ar pašvaldības atbalstu mēģinām nodrošināt,
lai mediķiem te būtu labi darba apstākļi. Tas attiecas ne tikai uz
jaunajiem speciālistiem, bet arī uz tiem, kuri jau sasnieguši
pensijas vecumu, taču joprojām spēj profesionāli veikt savus
pienākumus.

Pilsētā šobrīd ir trīs pašvaldības kapitālsabiedrības,
kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus: Jelgavas slimnīca,
bērnu poliklīnika jeb SIA «Optima 1» un Jelgavas poliklīnika. Kā
plānojat sadarboties?

Katra no iestādēm sniedz dažādus pakalpojumus, tomēr daudzās
jomās varam sadarboties. Tas attiecas gan uz izmeklējumiem, katrai
no iestādēm specializējoties kādā konkrētā jomā, gan sabiedrības
veselības jomā. Paralēli ārstniecībai mums noteikti būtu vairāk
jādara sabiedrības izglītošanā par veselīgu dzīvesveidu.
Profesionāls mediķa padoms vietā un laikā daudzus var pasargāt no
saslimšanas. Jāpiekrīt, ka veselības aprūpes iestādes pēdējā laikā
vairāk koncentrējušās uz ārstniecību un sabiedrības veselības
jautājumi palikuši novārtā. Tā ir joma, kurā redzu plašas
sadarbības iespējas ne tikai starp pilsētas medicīnas aprūpes
iestādēm, bet arī ar skolām, nevalstiskajām organizācijām un citām
ieinteresētajām pusēm.

Foto: Raitis Supe

 

Saistītās ziņas

Jelgavas
poliklīnikas valdes locekles amatam virza Guntu Arnīti