Karatē treneris jelgavnieks Andris Vasiļjevs Āzijas valsts Taizemes galvaspilsētā Bangkokā bijis trīs reizes, bet katru reizi par šo pilsētu un valsti atklāj kaut ko jaunu. «Manuprāt, vietējie Bangkokā ir viesmīlīgi, laipni un ļoti pozitīvi noskaņoti cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai viesi jūtas labi, ir drošībā un ar vieglu roku būtu gatavi šķirties no pēc iespējas vairāk līdzi paņemtās naudas. Šāda vietējo attieksme varētu būt viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc cilvēki vēl un vēl ir gatavi atgriezties Taizemē,» tā viņš.
Ilze Knusle-Jankevica
A.Vasiļjevs stāsta, ka pirmoreiz Bangkokā bija vairāk darba darīšanās un diži tālāk par viesnīcu netika, savukārt otrajā reizē viņš jau izbaudīja pilsētu naktī. «Pirmā ceļojuma spilgtākie iespaidi – biju patīkami pārsteigts par autentiskās taizemiešu masāžas kvalitāti. Otrajā reizē izmantoju desmit stundu ilgo pārsēšanās laiku Bangkokas lidostā, lai apskatītu naksnīgo pilsētu, kas bija ļoti aizraujošs piedzīvojums. Ar mugursomu uz pleciem izstaigāju dažus dzīvīgākos naksnīgās desmitmiljonu pilsētas punktus bez kartes, telefona un interneta. Bangkoka ir pilsēta, kas neguļ, un dzīvesprieks naktī sit ļoti augstu vilni,» tā viņš.
Bez kartes un sakariem
Ja bez palīdzības izstaigāta sveša pilsēta naktī, loģisks šķiet jautājums, vai ne reizi neapmaldījies. Uz to Andris atbild: «Par prasmi būt uz pareizā ceļa paldies ir jāsaka manam pamatskolas matemātikas skolotājam Reinim Līcim, kurš vēl bez matemātikas vadīja arī tūrisma pulciņu. Tur iepazinu arī orientēšanās sportu. Tur arī iemācījos saprast un izjust vidi.» Viņš stāsta, ka bez kartes un sakariem ir ticis galā arī Tokijā, Vankūverā, Pekinā, Maskavā un arī Eiropas megapolēs. «Protams, ka gadās arī nošaut garām, bet tā izkāpšana no savas komforta zonas ļauj sajust dzīves garšu,» tā viņš.
Iesaka restorānu uz debesskrāpja jumta
Trešajā reizē Andris Bangkokā pabijis gandrīz nedēļu un izmantojis vietējā gida pakalpojumus. «Taizemē strādā mans franču kolēģis, kurš katru brīvo dienu veltīja, lai izvadātu mani pa dažādām ievērības cienīgām vietām. Man patika viss, ko devāmies apskatīt, izņemot sastrēgumus. Patika Bangkokas Grand Palace ar apkārtējiem tempļiem un parkiem, pilsētas centrālās ielas, kas, kā jau katrā megapolē, ir kontrastā ar apkārtējo vidi, kas apvij to, nakts tirdziņi un pieaugušo izklaides industrijas centrālie prospekti, taizemiešu virtuve un it īpaši jūras velšu restorāni (īpaši «Waterside»), filmas «Hangover-2» filmēšanas vietas, tai skaitā restorāns debesskrāpja virsotnē ir superforšs. Noteikti iesaku katram, kas viesojas Bangkokā, tur pabūt,» iespaidos dalās Andris. Restorāns atrodas 820 pēdu jeb apmēram 250 metru augstumā – ēkas 63. stāvā. Viņš spriež: Taizeme kā tūrisma industrijas grands prot radīt iespaidu, ka tu esi gaidīts viesis, piedāvājot visplašākās atpūtas iespējas.
Dzīve uz ielas
Viņš stāsta, ka Bangkokā līdzīgi kā citās Dienvidaustrumāzijas pilsētās praktiski viss notiek uz ielas. Tur cep, vāra, grilē, ēdina, šuj, remontē, ārstē, masē, frizē, tirgo, izklaidē… «Praktiski katram ir iespēja nopelnīt sev iztiku, ja vien ir kādas iemaņas un vēlēšanās strādāt. Savu mikro biznesu var attīstīt jebkurš ar pavisam minimāliem ieguldījumiem. Pat rolleru vadītāji ar īpašām atpazīšanas vestēm strādā oficiāli par pārvadātājiem un efektīvi atrisina nokļūšanu no punkta A uz punktu B sastrēgumu laikā. Cilvēki burtiski pelna sev iztiku, kā prot, un nekādu īpašu kontroli vai represijas no uzraugošajām iestādēm nav,» tā viņš, atgādinot: Latvijā nepieciešam atļauja pat lai tirdziņā tirgotu dārzeņus no sava dārza.
Nesmādē mazās ēstuvītes
Dienvidaustrumāzijā klimats esot ļoti draudzīgs salīdzinājumā ar četru gadalaiku klimatu – naktis ir patīkami siltas, bet dienas karstumu var pārciest ēnā. Praktiski visa lielā aktivitāte sākas vēlā pēcpusdienā, kad saule tuvojas norietam, un turpinās līdz vēlai naktij vai agram rītam. «Katrs, kam ir ko piedāvāt, sāk stellēt savus ratus ielas malā un pievilināt pircējus, kā vien prot. Vismulsinošākā pieredze šajā ziņā man noteikti bijusi uz walking streets jeb gājēju ielām, kur nakts izklaides tiek piedāvātas kliedzoši atklātā veidā, burtiski aiz rokām, kājām un citām ķermeņa daļām velkot iekšā uzdzīves karuselī,» stāsta Andris.
Bangkokā nostāk no centra ir neskaitāmas ielas katrā pilsētas rajonā, kur ir mazas darbnīciņas, ēstuvītes un citi objekti ierīkoti, ieskaujot gājējus gan no ietves, gan no braucamā ceļa puses. «Ir ielas ēstuves, kuras ir ļoti populāras, un bieži var redzēt skatu, kad piebrauc dārgs sporta auto, kura īpašnieks ietur maltīti pie sev tīkamā pavāra. Mums Kualalumpurā arī ir savi ielas kulināri, kurus esam iepazinuši un iecienījuši viņu gatavotos ēdienus. Tāda ir vietējā ielas kultūra šajā Āzijas pusē,» tā viņš. Jāpiebilst, ka šobrīd A.Vasiļjevs dzīvo un strādā Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā.
Foto: no A.Vasiļjeva arhīva (Taizemes pilsētas Bangkoka un Pataija)