Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītavā apskatāma unikāla izstāde no kolekcionāra Jāņa Vilka krājuma – grāmatas un attēli par seno Jelgavu (Mītavu). Visvecākie izdevumi datēti ar 18. gadsimta sākumu. Daudzas no izstādē eksponētajām grāmatām nav pieejamas nevienā Jelgavas bibliotēkā, dažu nav arī lielākajās Latvijas bibliotēkās.
www.jelgavasvestnesis.lv
Zinātniskās bibliotēkas pārstāve Zane Osīte stāsta, ka viena no tādām grāmatām ir Paula Ludolfa Berkenmeijera (1667-1732) Eiropas valstu ceļojumu aprakstu apkopojums, kas iznācis Hamburgā 1731. gadā. Grāmatā var izlasīt interesantu versiju par Mītavas vārda izcelsmi.
Vienā iesējumā apskatāmi vairāki Jelgavā izdotie Kurzemes kalendāri vācu valodā ar īpašnieku ierakstiem un piezīmēm, bet 1709. gada kalendārā publicēts pirmais zināmais Jelgavas panorāmas attēls. Savukārt izdevumā «Rigascher Almanach» 1912. gadā publicēts Kurzemes pilsētu ģerboņu apraksts un ilustrācijās redzami vairāki Jelgavas ģerboņu attēli. Vēstures entuziastiem saistoša būs kapteiņa Labsvīra sastādītā 3. Jelgavas kājnieku pulka vēsture, kuram bija nozīmīga loma Latvijas brīvības cīņās.
Līgotņu Jēkaba grāmata «Jelgavas Latviešu biedrība 50-gadu kultūras darbā» ir plašs vēsturisks apcerējums par biedrības dažādajiem darbības virzieniem un devumu mūsu valsts kultūrvēsturei. Vai zinājāt, ka Krišjānim Baronam no Jelgavas iesūtīti vairāk nekā 19 tūkstoši tautasdziesmu, kas tika savāktas ar biedrības starpniecību? Izstādē redzami arī Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājumi, apvienoti vienā iesējumā. Otrā krājuma sakārtošanā piedalījies Jānis Pliekšāns (Rainis).
Jāpiemin vēl divas Vācijā izdotas Jelgavas vēsturei veltītas grāmatas, kuru autors ir Karls Otto Šlaus (1920-2001), baltvācu izcelsmes jurists un valsts darbinieks. Viena no tām ir pētījums par padomju varas periodu Jelgavā 1919. gadā ar revolucionārā tribunāla nošauto un pārvietoto cilvēku sarakstiem, otra – par Jelgavu 19. gadsimtā, kas jau tiek uzskatīta par bibliogrāfisku retumu. Īpašas uzmanības vērti ir interesantie attēli, pastkaršu un atklātņu albumi.
Pēc Latvijas mākslas vēsturnieku atzinuma, 19. gadsimta ainavu žanrā ievērojamākais sasniegums bija baltvācu tēlnieka un grafiķa Vilhelma Zigfrīda Štafenhāgena (1814-1881) zīmēto Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas skatu sērija, kuru viņš sāka ap 1850. gadu. Tā tika pavairota tērauda gravējuma tehnikā un izdota greznos triju sējumu albumos. 1866. gadā izdotajā Kurzemes skatu albumā Baltijas skaistāko skatu vidū iekļauta arī Jelgavas pils. Štafenhāgena zīmētais Jelgavas pils attēls ar plostu tiltu pār Lielupi vēlāk atrodams Jelgavas atklātnēs un citās publikācijās, dažkārt ticis arī pārveidots.
Izstādē skatāmi vēl vairāki citi atklātņu albumi. Visiem attēliem ir norādīti nosaukumi, un varbūt atklātņu kolekcionāri pēc tiem varēs atpazīt kādu līdz šim nezināmu attēlu. Publikācijās pārsvarā ir labas kvalitātes attēli, un albumā «Baltische Ansichten» tie skatāmi gandrīz A4 formāta lielumā.
Izstāde bibliotēkā apskatāma līdz 18. septembrim.
Foto: Ivars Veiliņš
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 % 
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 %