«Mans tētis brīvprātīgi aizgāja karā – nu jau viņš ir kapteinis –, un es ļoti skumstu pēc viņa. Zinu, ka viņš pirmām kārtām karo, lai aizstāvētu bērnus, manu mammu un visus mūsu tuviniekus,» saka 11 gadus vecais Bogdans Vilko. Viņš kopā ar vēl 23 bērniem no Ivanofrankovskas apgabala Ukrainā šonedēļ viesojas Jelgavā.
Sintija Čepanone
Ukraiņu grupas vadītājs vēstures skolotājs Igors Vaļko stāsta, ka, atsaucoties Jelgavas pilsētas uzaicinājumam, Latvijā ieradušies 24 bērni vecumā no deviņiem līdz 16 gadiem un trīs pieaugušie. «Tie ir bērni un jaunieši, kuri mācās Ivanofrankovskas apgabala skolās, galvenokārt no ģimenēm, kuru vecāki karo, aizstāvot Ukrainas neatkarību, vai kuru ģimenes uz mūsu apgabalu bija spiestas pārcelties no karadarbības skartajiem reģioniem. Taču ir arī tādi jaunieši, kuri iespēju pabūt Latvijā ieguvuši par labiem rezultātiem olimpiādēs un sabiedrisko aktivitāti. Viņi visi Latvijā ir pirmo reizi, bet es pēdējo reizi šeit biju 1989. gadā,» stāsta vēstures skolotājs, piebilstot, ka šī viesošanās bērniem ir ļoti svarīga, jo ļauj kaut uz mirkli aizmirsties no dzimtajā zemē piedzīvotā. «Un bērni tiešām aizmirstas un šajā nedēļā vairāk koncentrējas uz pozitīvo,» priecājas viņš.
Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža atklāj, ka ukraiņu bērniem pa dienu sarūpēta daudzveidīga pasākumu programma, kurā iekļautas gan sportiskas aktivitātes, gan kultūras pasākumi, gan dažādu tūrisma objektu apskate Jelgavā un ārpus mūsu pilsētas. Savukārt pēc intensīvās dienas spēkus viņi atgūst jelgavnieku ģimenēs. «Esmu ļoti pateicīga atsaucīgajiem jelgavniekiem, kuri rada iespēju savā ģimenē uzņemt ukraiņu bērnus – redzot viņu rūpes, zinu, ka bērni ir drošās rokās,» tā I.Antuža.
15 gadus vecā Jūlija Čikeļa atzīst, ka ir sajūsmā par mūsu pilsētu un ģimeni, kurā viņa dzīvo kopā ar vēl vienu ukraiņu meiteni. «Mani Jelgavas vecāki ir Jana un Andrejs, bet Jelgavas māsa – viņu 13 gadus vecā meita Laura. Mēs sadraudzējamies jau pirmajā vakarā pēc mūsu ierašanās – atklājām, ka mums ar Lauru ir daudz kopīgu interešu. Viņa ir ļoti mākslinieciska persona – ļoti atšķiras no citiem jauniešiem. Domāju, ka mūsu draudzība turpināsies arī pēc tam, kad es atgriezīšos Ukrainā,» saka Jūlija, atklājot, ka Jelgavā dzīvo privātmājā ar plašu dārzu un vakaros visas trīs meitenes dziedot tā, ka skan visa māja. «Esmu ļoti pateicīga ģimenei, kura mūs uzņēmusi. Ļoti viesmīlīga,» tā Jūlija.
Līdzīgi domā arī citi uzrunātie jaunieši, jo ar viesģimenēm viņiem izveidojušās ļoti draudzīgas un sirsnīgas attiecības. Savukārt, novērtējot līdz šim Latvijā redzēto, visi kā viens pauž sajūsmu gan par mūsu pilsētu, tās arhitektūru un smilšu skulptūrām, gan par Baskāju taku un citām ekskursijām, kur līdz šim būts, gan par jūru. «Esmu sajūsmā par plašajiem piemājas dārziem Jelgavā, un pilsēta kopumā ir ļoti zaļa, ar daudz kokiem,» vērtē 15 gadus vecais Svjatoslavs Kuļavijs. Savukārt Bogdans ir sajūsmā par Jelgavā apskatāmajām smilšu skulptūrām, bet Jūlija īpaši novērtē mūsu pilsētas arhitektūru: «Esmu pārsteigta par Jelgavu, par to, ka šī vienlaicīgi var būt tik sena un tik mūsdienīga pilsēta.»
I.Vaļko visu bērnu ģimeņu vārdā izsaka pateicību Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam par uzaicinājumu un iespēju pabūt Jelgavā. «Lai gan Ivanofrankovskas apgabalā nav tiešas karadarbības, bērni ik dienu redz un jūt, kas notiek Ukrainā, izjūt bailes par savu un savu tuvinieku drošību. Šī viesošanās ir patiesi nenovērtējams atbalsts gan pašiem bērniem, gan viņu ģimenēm,» tā viņš, skaidrojot, ka no kopumā 24 Ukrainas apgabaliem Ivanofrankovskas apgabals teritorijas ziņā ir ceturtais mazākais, tajā dzīvo ap 1,5 miljoniem iedzīvotāju. «Taču arī no mūsu apgabala jau ir nogalināti 58 cilvēki…» tā viņš.
Ar pateicības pēcpusdienu jelgavnieku ģimenēm, kuras uzņēma ciemos, svētdien noslēgsies nedēļu ilgā ukraiņu bērnu viesošanās mūsu pilsētā. Bērni radošajās darbnīcās būs sarūpējuši nelielas dāvaniņas, kā arī kopā ar Uldi Timmu apguvuši dziesmas, ko kopā nodziedāt.
Jāpiebilst, ka Ivanofrankovska ir Jelgavas sadraudzības pilsēta Ukrainā.
Foto: Ivars Veiliņš