Notekūdeņu attīrīšanas procesā iegūtās dūņas tiek uzglabātas jaunizbūvētajā dūņu laukā Lapskalna ielā 22 pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu teritorijā – atšķirībā no iepriekšējā dūņu glabāšanas laukuma šis ir norobežots no apkārtējās vides un apjumts. Tādējādi dūņas vairs nebūs pakļautas tiešas saules un nokrišņu iedarbībai, kas bija viens no galvenajiem iemesliem nepatīkamai smakai, kas jo īpaši to izvešanas procesā pilsētā bija praktiski neizbēgama.
Sintija Čepanone
SIA «Jelgavas ūdens» Projektu īstenošanas grupas vadītāja Ieva Strode skaidro, ka notekūdeņu attīrīšanas procesā vidēji gadā rodas apmēram 5000 tonnas dūņu. «Dūņas, kas rodas attīrīšanas procesā, regulāri tiek sūknētas uz atūdeņošanas iekārtu jeb centrifūgu, un tieši šāda – no ūdens atdalīta – dūņu masa tiek uzglabāta dūņu laukā. Iepriekš dūņas tika novietotas zem klajas debess, līdz ar to lietainā laikā tās samirka un izplūda pa dūņu lauku teritoriju, savukārt pēc Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs īstenotajiem dūņu lauku paplašināšanas darbiem tās tiks uzglabātas normatīvo aktu prasībām atbilstošos segta tipa dūņu laukos jeb trijos apjumtos angāros,» skaidro I.Strode, norādot, ka to kopējā platība ir gandrīz 4800 kvadrātmetri. Būtiski arī, ka dūņu galvenā masa turpmāk glabāsies apmēram 100 metrus tālāk no Driksas krasta, novēršot Lielupes ūdensbaseina piesārņojuma iespējas ārkārtas situācijās, piemēram, plūdu un ilgstošu nokrišņu gadījumā.
Līdztekus dūņu lauku paplašināšanai noasfaltēta un labiekārtota Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu Lapskalna ielā 22 teritorija pie jaunajiem dūņu laukiem, kā arī iegādāta tehnika dūņu lauku ekspluatācijai. Šos darbus SIA «Jelgavas ūdens» realizējusi projekta «Notekūdeņu dūņu lauku paplašināšana Jelgavas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs» laikā. Tā kopējās izmaksas, ieskaitot PVN, ir 2,5 miljoni eiro, tostarp viens miljons – ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Uzņēmums projektu realizējis pirms noteiktā termiņa.
I.Strode piebilst, ka saskaņā ar normatīviem notekūdeņu attīrīšanas procesā iegūtās dūņas jāiztur 12 mēnešus – pēc tam tās var izmantot lauksaimniecības zemju mēslošanai. No dūņu laukiem Jelgavā tās tiek izvestas vidēji divas reizes gadā atkarībā no uzkrātā apjoma, un tieši šajā procesā pilsētā nereti bija jūtama nepatīkama smaka. Tā kā turpmāk tiks nodrošināta videi draudzīgāka dūņu uzglabāšana, paredzams, ka tās intensitāte būtiski samazināsies.
Jāpiebilst, ka Jelgava ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur notekūdeņu dūņu lauki atrodas pilsētas centrālajā daļā.
Foto: Raitis Supe
0.8 °C,
3.7 m/s,
93.7 % 
0.8 °C,
3.7 m/s,
93.7 %