Šodien aprit 25 gadi, kopš tika izveidota Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija. «Pašvaldības policijas prioritāte nekad nav bijusi sodu piemērošana un represīvās funkcijas. Vienmēr esmu uzsvēris, ka strādājam pilsētnieku labā un policijas darbiniekam jābūt kā atbalstam ikvienā situācijā. Tā ir mūsu misija, kuru godprātīgi cenšamies pildīt nu jau 25 gadu garumā,» uzsver Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags. Jāpiebilst, ka svinīgais pasākums notiks piektdien, 3. jūlijā, kultūras namā.
Jānis Kovaļevskis
Sarunā policijas priekšnieks V.Vanags, kurš šos pienākumus pilda kopš 2008. gada, – par policijas ikdienas darbu un to, kā, mainoties pilsētai, mainās iedzīvotāju paradumi un attieksme.
Kāda šobrīd ir Pašvaldības policijas loma pilsētā?
Mūsu galvenais pienākums ir gādāt par sabiedrisko kārtību un drošību, būt redzamiem pilsētā. Rūpējamies par pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu un sniedzam atbalstu cilvēkiem gan ikdienišķās, gan krīzes situācijās. Ne velti vairumā gadījumu esam pirmie notikuma vietā, vēl pirms paspējuši ierasties citu operatīvo dienestu pārstāvji. Lielākā vai mazākā mērā esam iesaistīti visās dzīves jomās, sākot ar komunālajām avārijām, dažādiem sadzīviskiem konfliktiem un beidzot ar civilās aizsardzības pasākumiem un pilsētas svētkiem, kuri policijas darbiniekiem vienmēr paiet strādājot.
Rēzeknes pilsēta atteicās no Pašvaldības policijas, šos pienākumus uzticot Valsts policijai.
Grūti izskaidrot šo lēmumu, jo šobrīd, cik man zināms, Rēzeknē Valsts policijai darba apjoms ir dubultojies. Arī iedzīvotāji ir neapmierināti, jo Valsts policija ierobežoto resursu un plašo funkciju dēļ nespēj reaģēt tik operatīvi, kā to paveic Pašvaldības policijas darbinieki. Ilgākā laika periodā tas var radīt būtiskus drošības riskus, jo Valsts policijas funkcijas tomēr atšķiras no Pašvaldības policijas pienākumiem. Kādam ir jāveic šī ikdienas uzraudzības kontrole, un tas ir Pašvaldības policijas darbs.
Kā mainījusies drošības situācija pilsētā? Vai varam teikt, ka, mainoties videi mums apkārt, mainās arī cilvēku uzvedība un paradumi?
Nevēlos piesaukt nelaimi, bet kopējā situācija gadu no gada uzlabojas. Neviena sabiedrība nav ideāla, tomēr kopumā Jelgava ir droša pilsēta. Sava loma noteikti ir arī tam, ka likvidēja Pārlielupes cietumu. Arvien mazāk saskaramies ar visatļautību un nesodāmības sajūtu. Cilvēki ir gatavi sadarboties un aktīvi ziņo par pārkāpējiem. Pilsētas centrālā daļa un dzelzceļa stacijas apkārtne ir aprīkota ar videonovērošanas kamerām, tas dod iespēju operatīvi reaģēt, ja redzam kaut ko aizdomīgu. Arī patruļmašīnu skaits pilsētā ir pietiekams, lai regulāri apsekotu tās teritorijas, kuras šobrīd nevaram pārraudzīt ar videonovērošanu. Protams, ik pa laikam vēl saskaramies ar izsistiem stikliem autobusu pieturvietās un citiem vandalisma piemēriem, taču nevaram teikt, ka tas iet plašumā. Turklāt arvien biežāk, pateicoties videonovērošanai, šos huligānus izdodas aizturēt. Tad par savu rīcību nākas atbildēt un kompensēt savu nodarījumu. Gadījumā, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, izdevumi jāsedz vecākiem.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, gan ārējās, gan iekšējās drošības jautājumi valstī pasludināti par prioritāti – vai esat gatavi sadarbībai ar valsts dienestiem dažādu iespējamo provokāciju novēršanā?
Policijas darbs ir pietiekami specifisks – to nav iespējams darīt, ja neesi šīs valsts un pilsētas patriots. Mums vienmēr jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem, tādēļ esmu pārliecināts par saviem darbiniekiem, ka viņi krīzes situācijā rīkosies adekvāti un nepieciešamības gadījumā pielietos arī specializētos līdzekļus vai ieroci. Mums regulāri, vismaz divas reizes gadā, notiek civilās aizsardzības mācības, kurās sadarbībā ar glābšanas dienesta, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts policijas speciālistiem apgūstam, kā rīkoties plūdu, gāzes noplūdes vai ķīmiskās avārijas gadījumā. Iespējams, līdzīgas mācības būtu nepieciešamas arī, modelējot citus drošības apdraudējumus, tostarp «zaļo cilvēciņu» parādīšanos pilsētas ielās, jo ar lielu varbūtību varam pieņemt, ka tieši Pašvaldības policijas darbinieki būs pirmie, kuri sastapsies ar šo situāciju.
Kurās jomās visbiežāk nākas veikt preventīvo darbu, aicinot cilvēkus ievērot kārtību un noteikumus?
Tā sauktais preventīvais darbs veido lielāko mūsu pienākumu apjomu, jo mūsu darba mērķis ir panākt noteikumu ievērošanu, nevis piemērot sankcijas. Policistam ir jāspēj novērtēt katra pārkāpuma smagums. Bieži vien pietiek ar mutisku brīdinājumu, aicinājumu sakārtot savu teritoriju vai turpmāk automašīnu novietot atbilstoši noteikumiem. Ir, protams, arī gadījumi, kad cilvēki noteikumus neievēro apzināti un ignorē policijas darbinieku likumiskās prasības, un tad nav cita risinājuma, kā piemērot sankcijas. Tomēr, lai disciplinētu bezpajumtniekus, cilvēkus ar atkarības problēmām, sankcijas nav iedarbīgas, jo šie cilvēki naudas sodu nemaksā, no viņiem to nav iespējams piedzīt arī tiesas ceļā. Cita kategorija ir labi situēti cilvēki, kuriem atsevišķos gadījumos lētāk ir nepildīt saistošo noteikumu prasības, nekā to darīt. Arī šajos gadījumos vairāk var panākt ar sarunu un pārliecināšanu, nevis ar sankciju piemērošanu. Šajā ziņā labs piemērs ir Somija, kur administratīvie sodi tiek piemēroti, ņemot vērā cilvēka ienākumus.
Saistībā ar drošības jautājumiem arvien aktuālāka kļūst civilā aizsardzība, sākot no jelgavniekiem ierastajiem paliem un beidzot ar dažādām krīzes situācijām. Kā vērtējat policijas tehnisko nodrošinājumu, lai spētu operatīvi sniegt atbalstu?
Katru gadu savu tehnisko nodrošinājumu pakāpeniski papildinām. Šogad esam iegādājušies jaunu motorlaivu, kuru izmantosim gan glābšanas darbiem uz ūdens, gan patrulēšanai pilsētas upēs. Salīdzinoši nesen esam iegādājušies arī gāzmaskas ķīmisko avāriju gadījumiem. Kopumā esam pietiekami labi nodrošināti. Visvairāk mums pietrūkst specializētās tehnikas nopietnu palu gadījumos, kad piekļūšanai apdraudētajām teritorijām visefektīvāk ir izmantot amfībijas tipa automašīnu. Šobrīd šādas tehnikas nav arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā.
Savā ikdienas darbā izmantojat arī elektroautomobiļus. Vai tie praksē sevi attaisnojuši?
Ikdienas patrulēšanai izmantojam trīs elektroautomobiļus, kuri praksē sevi ļoti labi apliecinājuši. Kā jau ierasts, sākumā bija šaubas par uzlādes laiku un ekspluatāciju ziemas apstākļos, bet šobrīd esam pārliecinājušies, ka tās kalpo lieliski. Automašīnas ātrās uzlādes laiks ir trīs stundas, un arī ziemā nenovērojām nekādus būtiskus sarežģījumus šo automašīnu ekspluatācijā.
Veicat arī suņu saimnieku uzraudzību – cik atbildīgi esam pret saviem mājdzīvniekiem?
Saimnieki, kuri savus mīluļus izved pastaigāties pilsētā, ir pietiekami disciplinēti. Lielākoties suņi ir reģistrēti atbilstoši noteikumiem. Atsevišķas domstarpības veidojas gadījumos, kad cilvēki ar saviem kabatas sunīšiem vēlas iekļūt pasākumos – tad nākas paskaidrot, ka neatkarīgi no suņa lieluma ievest dzīvnieku pasākumā nav atļauts. Tas pats attiecas arī uz Pasta salas teritoriju, kurā uzturēties ar suņiem nav atļauts. Vairāk problēmu ir ar klaiņojošajiem dzīvniekiem. Saņemam pietiekami daudz iedzīvotāju zvanu gan par suņiem, gan lapsām, gan citiem dzīvniekiem. Maija sākumā Pārlielupē pie DUS «Statoil» tika reģistrēts arī satiksmes negadījums, kur autovadītājs bija notriecis mežacūku. Jābūt gataviem arī šādiem gadījumiem, jo, kā zinām, Rīgā mežacūkas vairs nav retums.
Samērā strikti tiek ierobežota smēķēšana sabiedriskās vietās. Vai šos pārkāpumus ir iespējams izkontrolēt?
Šos ierobežojumus patiešām ir samērā grūti uzraudzīt, jo, lai pierādītu smēķēšanas faktu un uzsāktu administratīvo lietvedību, mums ir nepieciešams videoieraksts vai fotogrāfija un liecinieku liecības, kuras to apstiprina. Nevarētu teikt, ka iedzīvotāji bieži mūs informē par šiem pārkāpumiem, tomēr ir gadījumi, kad esam braukuši pārbaudīt gan kāpņutelpas, gan sabiedriskā transporta pieturvietas, kurās smēķēt ir aizliegts.
Vai policijā ir vakances, un kādas ir izvirzītās prasības topošajiem policistiem?
Darbs policijā nav viegls, un ik pa laikam mums ir vakances. Šobrīd savu personālsastāvu esam nokomplektējuši par 98 procentiem. Prasības topošajiem policistiem nav pārmērīgas: ir jābūt vismaz vidusskolas izglītībai, jāspēj nokārtot fiziskos testus, jāpārzina valsts valoda augstākajā pakāpē, kā arī persona nedrīkst būt krimināli sodīta. Tomēr galvenais ir būt piemērotam šim darbam, apzinoties, ko tas nozīmē. Policijas darbs nav tikai patrulēšana, daudz jāstrādā arī ar dokumentiem, jābūt psiholoģiski noturīgam pret dažādām stresa situācijām.
Foto: Ivars Veiliņš