Šobrīd jau sākusies uzņemšana Latvijas augstskolās, un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izveidotajā augstskolu topā, vadoties pēc profesiju pieprasījuma, trešajā vietā ir LLU. Jau gadu LLU rektore ir Irina Pilvere, un šis gads bijis gana raibs. Sarunā ar rektori – par universitātes prioritātēm un to, kā plānots piesaistīt studentus.
Jānis Kovaļevskis
«Mēs nevaram atļauties vēlamo uzdot par esošo, tādēļ ļoti rūpīgi vērtēsim to, kuras studiju programmas ir aktuālas un būs pieprasītas nākotnē. Šobrīd liels izaicinājums ir noturēt līdzšinējo studentu skaitu, jo vēl vismaz trīs gadus vidusskolu absolventu skaits samazināsies. Redzam, ka noturīga studentu interese ir par mūsu tradicionālajām nozarēm – mežsaimniecību, veterinārmedicīnu, lauksaimniecību, pārtikas tehnoloģijām un ainavu arhitektūru, savukārt ārvalstu studenti vislielāko interesi izrāda par ainavu arhitektūru un informācijas tehnoloģiju studiju virzieniem,» tā I.Pilvere.
Kuros jautājumos pirmā mācību gada laikā rektores amatā ir izdevies pavirzīties uz priekšu?
Paralēli esam strādājuši visos būtiskākajos virzienos – ar studiju procesa, zinātnes un saimnieciskajiem jautājumiem. Esam uzsākuši visu akreditēto 66 studiju programmu vērtēšanu, lai saprastu, kuras no tām ir jāvirza atkārtotai akreditācijai 2019. gadā, kurām nepieciešami uzlabojumi un kuras varētu nebūt pievilcīgas skolu absolventiem. Lielā mērā tā ir taustīšanās, jo neviens nevar pateikt, kuras programmas būs aktuālas ilgtermiņā, bet kuras – tikai dažu gadu perspektīvā. Piemēram, meliorācija kādu brīdi bija atstāta novārtā, bet šobrīd pieprasījums atkal palielinās. Tā tas ir ar vairākiem studiju virzieniem, un mums jābūt gataviem nākt ar savu piedāvājumu, tādēļ nevēlamies pieņemt sasteigtus lēmumus. Reformas tiek veiktas arī zinātnes jomā, un no līdzšinējām 10 ar universitātē pārstāvētajiem studiju virzieniem saistītajām zinātniskajām institūcijām paliks trīs. Plānots, ka šis process varētu noslēgties 2016. gadā. Savukārt saimniecības jomā esam veikuši pārkārtojumus, kuri ļāvuši ietaupīt. Piemēram, dienesta viesnīcas un zirgkopības mācību centrs «Mušķi» šogad sāka strādāt pašfinansējuma apstākļos, kas ļaus citiem mērķiem novirzīt apmēram 500 tūkstošus eiro.
Vai tas nozīmē, ka perspektīvā dienesta viesnīcas studentiem kļūs dārgākas?
Nē, uzsvaru liekam uz dienesta viesnīcu apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanu. Šobrīd esam centralizējuši dienesta viesnīcu pārraudzību. Daudz intensīvāk strādājam, lai arī vasaras periodā tās nestāvētu tukšas. Viesnīcu piepildījums, ja rēķinām visa gada garumā, ir tuvu 90 procentiem, bet mācību gada laikā tas ir pat augstāks. Maksu esam palielinājuši tikai tajās viesnīcās, kur veikti būtiski kapitālieguldījumi un apstākļi ir krietni komfortablāki. Arī šogad turpināsim ieguldīt savās viesnīcās. Lielāki remontdarbi plānoti 1. un 9. dienesta viesnīcā.
Pēdējos gados LLU ir veiktas būtiskas investīcijas, mācību vajadzībām sakārtota Valdekas pils, top jauns mācību korpuss pārtikas tehnologiem, uzlabota materiāltehniskā bāze, laboratorijas… Vai un kādu rezultātu varam gaidīt no šīm pārmaiņām?
Kopējās investīcijas no dažādām ES programmām iepriekšējā plānošanas periodā sasniedza 23 miljonus eiro. Par šo naudu esam ieguvuši modernas laboratoriju un studiju telpas veterinārārstiem, ainavu arhitektiem, pārtikas tehnologiem, lauksaimniekiem un inženieriem. Darbi noslēgsies šogad, un tā ir mūsu šī gada saimnieciskā dienesta prioritāte. Par šo ieguldījumu atdevi jeb rezultātiem varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem, bet tas, ko vēlamies sasniegt, ir veidot saikni starp uzņēmējiem un universitāti gan inovāciju izstrādē, gan sadarbībā studiju jomā.
Kā ar inovācijām veicies līdz šim?
Mums ir labi sadarbības piemēri pārtikas tehnoloģiju jomā, lauksaimniecībā un dažādu biotehnoloģiju ieviešanā. Mūsu speciālisti ir strādājuši pie tādu produktu izstrādes kā graudaugu pārslas «Milzu», pie fasēto dārzeņu un garšaugu produktu līnijas «Nissi» un citiem produktiem. Mācību saimniecības «Vecauce» un «Pēterlauki» samērā bieži saņem augu aizsardzības līdzekļu ražotāju pasūtījumus dažādiem izmēģinājumiem jaunu produktu testēšanā. Jauns virziens Latvijā varētu būt akvakultūra jeb zivju audzēšana un pārstrāde. Šajā jomā esam sagatavojuši programmu universitātes Mūžizglītības centrā un vērtējam, vai būtu nepieciešama arī šāda studiju programma. Tuvākā vieta, kur to var apgūt, ir Baltkrievija.
Jau kandidējot uz rektora amatu, minējāt, ka viens no universitātes attīstību bremzējošajiem faktoriem ir plašā infrastruktūras bāze. Vai šajā ziņā ir pieņemti kādi lēmumi?
Tā joprojām ir problēma, jo pēc jauno objektu izbūves LLU pārziņā esošās telpas, rēķinot uz vienu studentu un darbinieku, sasniegs 16 kvadrātmetrus. Salīdzinot ar 2009. gadu, pieaugums ir dubultā, un tās visas ir jāapsaimnieko. Daļu telpu esam izīrējuši, bet dažiem objektiem vēl jāmeklē pielietojums. Visproblemātiskākais objekts šajā ziņā ir Lielauces muiža, kuru labprāt nodotu gādīgās rokās. Līdz gada beigām turpināsim darbu pie LLU stratēģijas, kurā viena no sadaļām attieksies arī uz universitātes infrastruktūras izmantošanu.
Gada sākumā bijāt aktualizējuši jautājumu par universitātes nosaukuma maiņu, un Konvents pieņēma lēmumu nemainīt augstskolas nosaukumu. Vai no šīs ieceres esat atteikušies pavisam?
Šobrīd jautājums par universitātes nosaukuma maiņu nav aktuāls, bet situācija nav vienkārša un konkurence starp augstskolām Latvijā un Eiropā tikai pieaug. Lauksaimniecība tās klasiskajā izpratnē šobrīd veido aptuveni divus procentus no mūsu IKP. Ja pieskaita mežsaimniecību, kokapstrādi un pārtikas pārstrādi, tad tie ir apmēram astoņi procenti. Līdz ar tehnoloģisko attīstību strādājošo skaits nozarē turpina būtiski samazināties, tādējādi nepieciešamo speciālistu skaits noteikti nepieaugs. Jautājums par universitātes nosaukuma maiņu tika aktualizēts ne jau tādēļ, lai atteiktos no ilgus gadus veidotajām tradīcijām, bet gan tādēļ, lai uzsvērtu, ka mūsu piedāvājums ir daudz plašāks. Mēs nevaram pasaulē konkurēt ar tradicionālo lauksaimniecības studiju virzienu – ir nepieciešami citi interesantāki akcenti.
Esat definējuši, ka studentu piesaistes ziņā mēģināsiet strādāt ar Vidusāzijas un Āzijas valstīm. Kad varētu būt pirmie rezultāti?
Esam cītīgi strādājuši gan pie programmu izveides, gan potenciālo mērķa valstu apzināšanas. Šobrīd ārvalstu studentiem varam piedāvāt piecas pamatstudiju, 12 maģistra studiju un visas doktora studiju programmas angļu valodā. Apzināmies, ka konkurēt ar lielajām Eiropas universitātēm šobrīd objektīvu apstākļu dēļ nevaram, tādēļ kā mērķa valstis uzlūkojām arī Vidusāzijas reģiona valstis un Indiju. Kopā ar citām lielākajām Latvijas universitātēm mūsu Starptautiskās sadarbības centra speciālisti ir piedalījušies starptautiskajā izglītības izstādē Uzbekistānā, kā arī viesojušies 10 pilsētās Indijā. Ir noslēgti līgumi ar šo valstu pārstāvjiem, kuri uzturēs kontaktus un piedāvās mūsu studiju programmas potenciālajiem studentiem. Šīs izmaksas tika segtas, piesaistot ES finansējumu LIAA administrētajā programmā «Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings». Tāpat aktīvi strādājam ar Eiropas starptautiskās sadarbības programmām. Veiksmīgs sadarbības piemērs ir Ainavu arhitektūras vasaras skola, kurā šogad ir pieteikušies dalībnieki no 15 dažādām valstīm, tostarp Meksikas un Ķīnas. Neviens nevar garantēt, ka vietējo studentu iztrūkumu spēsim kompensēt ar ārvalstniekiem, bet šobrīd mums vismaz ir sagatavots studiju programmu piedāvājums. Lielākā interese varētu būt par inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju, veterinārmedicīnas un pārtikas tehnoloģiju studiju programmām.
Kāds ir optimālais studentu skaits, kas būtu nepieciešams LLU?
Ņemot vērā reālo situāciju, būsim gandarīti, ja studējošo skaitu izdosies saglabāt robežās starp četriem un pieciem tūkstošiem. No 4152 studējošajiem šā gada pavasarī mums ir 2700 valsts finansēto studentu. Ņemot vērā šā brīža definēto politiku augstākās izglītības jomā, budžeta vietu noteikti vairāk nebūs. Vienīgā iespēja palielināt studējošo skaitu ir piesaistīt studējošos, kuri gatavi maksāt par savām studijām. Tādēļ jādomā par to, kā celt mūsu studiju programmu un universitātes prestižu, lai mēs kļūtu atraktīvāki un interesantāki. Ar to vien, ka daudzās jomās esam vienīgie, kuri piedāvā šāda veida studiju programmas Latvijā, nepietiek.
Vai ir novērojama tendence, ka studijas atsāk tie, kuri tās iepriekš dažādu iemeslu dēļ pārtraukuši?
Šāda tendence ir, jo, uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai, cilvēki vēlas pabeigt iesāktās studijas. Tomēr šo studentu skaits nav tik liels, lai kompensētu tos, kuri pārtrauc studijas. Šajā mācību gadā studijas pārtrauca 281 students, pērn tie bija vairāk nekā 500. Arī šajā rādītājā ir uzlabojumi, tomēr meklēsim atbildes uz jautājumiem, kādēļ vienā fakultātē studijas pārtrauc 11 procenti, bet citā – tikai četri procenti studējošo.
Saistītās ziņas
Šodien sākas elektroniskā pieteikšanās studijām LLU
Absolventi pie karjeras konsultanta kliedē šaubas; darba devēji iesaka, ko mācīties