Gatavojoties Līgo svētkiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datu vizualizāciju infografikā, kas saistīta ar Līgo tradīcijām, informē uzņēmuma pārstāve Kristīne Romanovska.
www.jelgavasvestnesis.lv
No 1960. līdz 1995. gadam Latvijā ik gadu vairāk jaundzimušo bija pavasara mēnešos, īpaši martā, ko, iespējams, var skaidrot ar Līgo svētku ietekmi uz demogrāfiju. Piemēram, no 1994. gadā dzimušo mazuļu kopskaita 10% piedzima tieši martā, kas ir lielākais Jāņa bērnu īpatsvars kopš 1960. gada.
Kopš 1996. gada arvien mazāk bērnu dzimst pavasarī, un pakāpeniski pieaug jaundzimušo skaits vasaras mēnešos. Izņēmums ir 2009. un 2010. gads, kad visvairāk mazuļu dzima martā.
2015. gada martā Latvijā reģistrēti 1853 jaundzimušie. Tas ir par 83 mazuļiem vairāk, salīdzinot ar 2014. gada martu, bet par 169 jaundzimušajiem mazāk salīdzinājumā ar 2009. gada martu.
2014. gadā no 21 746 jaundzimušajiem 180 zēniem dots vārds Jānis un 31 meitenei – Līga.
Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkstoti hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2 % no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkstošus hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.
Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkstoti tonnu Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkstoši tonnu. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkstoši tonnu, 2013. gadā – 222,3 tūkstoši tonnu). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkstoši tonnu).
Alus iegādei Latvijas iedzīvotāji 2013. gadā tērēja vidēji 1,37 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Desmit gadu laikā vidējie mēneša izdevumi alum ir palielinājušies par 0,50 eiro (2003. gadā alus iegādei tērēja vidēji 0,87 eiro). Pilsētnieki alum tērēja vidēji 1,50 eiro, bet lauku iedzīvotāji – 1,10 eiro. Lai iegādātos 1 litru alus, 2014. gadā, saņemot vidējo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas, bija jānostrādā vidēji 26 minūtes, kas ir par 13 minūtēm mazāk nekā 2004. gadā (39 minūtes).
2013. gadā viens mājsaimniecības loceklis mēnesī tērēja vidēji 3,20 eiro siera iegādei un patērēja vidēji 527 gramus siera. Desmit gadu laikā siera patēriņš ir pieaudzis par 26 % (2003. gadā – 419 grami).
2013. gadā Latvijā bija 43 piena apstrādes un siera ražošanas uzņēmumi, kuros kopā tika nodarbināts 2 971 darbinieks. 2013. gadā lielākie ražošanas uzņēmumi realizēja 4,1 tūkstoti tonnas nenogatavināta, svaiga un sūkalu siera 12,6 miljonu eiro vērtībā un 14,1 tūkstoti tonnas nogatavināta siera 52,5 miljonu eiro vērtībā.
2013. gadā Latvijā bija 25 alus ražošanas uzņēmumi, kuros kopā bija nodarbināti 840 darbinieki. 17 lielākie alus darītāji 2013. gadā realizēja 132,2 miljonus litru alus 74,9 miljonu eiro vērtībā.
Infogramma: CSP
2.5 °C,
2.7 m/s,
86.8 % 
2.5 °C,
2.7 m/s,
86.8 %