2.2 °C, 3.7 m/s, 87.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavas jāņuzāļu tirgotāji – apzinīgi
Jelgavas jāņuzāļu tirgotāji – apzinīgi
22/06/2015

Dienu pirms Līgo svētkiem Pašvaldības policija kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoru apsekoja tirgošanās vietas Jelgavā, lai pārliecinātos, vai jāņuzāļu pušķos nav «iemaldījies» kāds aizsargājams augs. Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors saka: «Jelgavas jāņuzāļu tirgotāji ir ļoti apzinīgi. Daži pat internetā izpētījuši, ko drīkst, ko nedrīkst plūkt.»

Ritma Gaidamoviča

Dienu pirms Līgo svētkiem Pašvaldības
policija kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoru apsekoja
tirgošanās vietas Jelgavā, lai pārliecinātos, vai jāņuzāļu pušķos
nav «iemaldījies» kāds aizsargājams augs. Dabas aizsardzības
pārvaldes inspektors saka: «Jelgavas jāņuzāļu tirgotāji ir ļoti
apzinīgi. Daži pat internetā izpētījuši, ko drīkst, ko nedrīkst
plūkt.»

Policija kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes
vecāko valsts vides inspektoru Jāni Brolišu apsekoja tirdziņu
Driksas ielas gājēju posmā, Jelgavas tirgu, bija tirdziņā Pērnavas
ielā, Satiksmes ielā un Krišjāņa Barona ielā, kā arī pārbaudīja
jāņuzāļu tirgotājus pie degvielas uzpildes stacijas «Statoil».

«Prieks, viss tiešām ir kārtībā. Tirgotāji ir
ļoti apzinīgi un zina, ko drīkst, ko nedrīkst plūkt,» tāds ir vides
inspektora secinājums. Viņš atklāj, ka parasti tirgotāji uz tirgu
kādu aizsargājamu augu aiznes ne jau mērķtiecīgi, bet vienkārši
nezināšanas dēļ. «Nereti cilvēkam šķiet: ar kādu no augiem pilnas
grāvmalas – kāds tur aizsargājams augs! Taču Zemgalē tādu augu
varbūt ir daudz, bet Vidzemē – maz, līdz ar to tas ir
aizsargājams,» stāsta inspektors, piebilstot, ka dažkārt piemājas
dārzā audzētie augi ir diezgan līdzīgi savvaļā augošiem
aizsargājamiem, tāpēc arī rodas pārpratumi. Viņš min, ka visbiežāk
tiek grēkots ar tautā saukto dzegužpuķi jeb Latvijas savvaļas
orhideju, ko nedrīkst plūkt, un naktsvijolēm. Taču šodien nevienā
no apsekotajām vietām aizsargājami augi netika atrasti.

Uzrunātie tirgotāji, kuriem ir vairāku gadu
pieredze jāņuzāļu tirgošanā, atzīst, ka no galvas zina, ko drīkst
un ko nedrīkst plūkt. Tāpat viņiem nav pārsteiguma, ka inspektors
svētku laikā tos pārbauda. «Savā pļavā lasu tikai tradicionālās
puķes – margrietiņas, madaras, nārbuļus, smilgas, papardes,» saka
Laima, kura jāņuzāles šodien piedāvā Pērnavas ielas tirdziņā.
Pirmoreiz tirgot jāņuzāles šogad nolēmis Rolands, par tirgošanās
vietu izvēloties Jelgavas tirgu. «Tā kā mums šī ir lieta jauna,
pirms braucām vākt jāņuzāles, speciāli internetā izpētījām
aizsargājamo augu bildes, lai tādi pušķos neiemaldītos,» stāsta
Rolands. Jautāts par noietu šodien, tirgotājs lēš, ka palēnām kaut
kas kustas, taču uz lielāku pircēju pieplūdumu cer rīt, 23. jūnijā.
Runājot par cenām, viņš uzsver, ka tās ir samērīgas, piemēram,
pušķītis margrietiņu maksā 50 centus.

Dabas pārvaldes inspektors J.Brolišs atzīst,
ka pēdējos gados kopumā jāņuzāļu tirgotāji Latvijā ir kļuvuši ļoti
apzinīgi. «Lielākās pārbaudes parasti notiek Rīgā, kur lielāks
tirgotāju pieplūdums, un tad ir tā, ka pat tirgotāji viens otru
pārbauda un kontrolē, vai kolēģis uz tirgu nav atnesis
aizsargājamus augus,» pieredzē dalās J.Brolišs, piebilstot, ka sods
par aizsargājamu augu tirdzniecību ir no 30 eiro, turklāt ar ziedu
konfiskāciju.

Foto: Ivars Veiliņš