Gandrīz pirms 160 gadiem – 19. gadsimta 50. gados – tika ierosināts būvēt dzelzceļa līniju no Rīgas līdz Jelgavai. Ņemot vērā, ka šādam dzelzceļam Krievijas impērijā būtu provinciāls statuss, atļauja dzelzceļa līnijas būvniecībai netika saņemta.
www.jelgavasvestnesis.lv
1863. gadā sekoja ierosinājums būvēt dzelzceļa līniju Rīga–Jelgava–Liepāja, tiesa gan, šāda dzelzceļa līnija tika uzbūvēta tikai Latvijas Republikas laikā: 1925. – 1929. gadā.
Rīgas–Jelgavas Dzelzceļa sabiedrība 1867. gadā saņēma atļauju būvēt dzelzceļu no Rīgas uz Jelgavu, un 1868. gada 21. novembrī 41,5 kilometrus garā dzelzceļa līnija tika svinīgi atklāta. Dzelzceļa stacijas ēku uzcēla 1882. gadā pēc arhitekta E.O.Dīca projekta ar atbalstošo infrastruktūru – preču rampu, ūdenstorni, lokomotīvju griezuli, preču šķūni, preču vagonu bīdāmo platformu u.c. Dzelzceļa stacijas ēka cieta bermontiādes laikā un pilnībā tika nopostīta Otrā pasaules kara izskaņā – 1944. gadā. Mūsdienās skatām atjaunoto ēku, kas, salīdzinot ar pirmskara laiku, ir ar nedaudz samazinātu būvapjomu.
Sākotnēji dzelzceļa līnijā bija tikai trīs stacijas – «Rīga III» (tagadējā stacija «Torņakalns»), «Olaine» un «Jelgava», tagad ir 12 stacijas un pieturas punkti. Jelgavas dzelzceļa mezgla nozīme palielinājās, kad to savienoja ar dzelzceļu līdz Mažeiķiem, un pēc Maskavas–Ventspils dzelzceļa izbūves 1904. gadā, kas virzienā no Zilupes caur Rēzekni, Krustpili šķērsoja arī Jelgavu, tālāk caur Tukumu uz Ventspili. Tobrīd stacija tika pārdēvēta par «Mitava I», kurā notika pasažieru apkalpošana un vietējo sūtījumu šķirošana (pastāvēja arī stacija «Mitava II» – tikai kravas vagonu šķirošanai), Pirmā pasaules kara laikā tās nosaukums bija «Mitau–West», 1919. gadā – «Jelgava I». Kopš 1921. gada stacijas nosaukums ir «Jelgava». 1972. gadā dzelzceļa līniju Rīga–Jelgava elektrificēja.
Jelgavas dzelzceļa mezgls arī mūsdienās ir svarīga Latvijas transporta artērija ar lielu potenciālu nākotnē.
24.4 °C,
2.1 m/s,
82.8 % 
24.4 °C,
2.1 m/s,
82.8 %