Jau šovasar Viola atgriezīsies Latvijā, bet par vēl vienu valsti, ko iepazīst no sadzīviskās puses, viņas dzīvē ir kļuvusi Turcija. Kaut arī jelgavniece dzīvo Izmirā, eiropeiskākajā no Turcijas pilsētām, viņa atzīst, ka kontrasti Turcijā ir jūtami ik uz soļa. Viola iesaka uz Turciju paraudzīties citādi, nevis tikai kā uz lētāko un pieprasītāko «pieczvaigžņu kūrortu» pasaulē.
Ligita Vaita
«Šķiet, teju katrs otrais Latvijas ceļotmīlis kādreiz ir bijis Turcijā, jo kur gan citur baudīt zilzaļo jūras ūdeni, silto klimatu un atpūsties Eiropas lētākajos pieczvaigžņu hoteļos. Jā, taisnība – tūrisms un viesnīcu bizness šajā valstī ir augsti attīstīti,» piekrīt Viola, tomēr uzsver, ka Turciju raksturo ne tikai tūrisms. Vēl interesantāk ir iepazīt Turciju, tā sakot, no iekšpuses – tās sadzīvi un tradīcijas. Un tas šoreiz Violai izdevies, jo Turcija kļuvusi par viņas «Erasmus» valsti, un tieši Izmirā viņa aizvada vienu no studiju semestriem.
Turcija ir valsts, kas atrodas trīs brīnišķīgu jūru piekrastēs: ziemeļos to apskalo Melnā jūra, rietumos – Egejas jūra, bet dienvidos – Vidusjūra. «Šī ir valsts, kurā satiekas Eiropa un Āzija, un jāteic, ka šeit tik tiešām iespējams izbaudīt divas dažādas pasaules. Diemžēl vai varbūt par laimi, taču atrodos Turcijas eiropeiskākajā pilsētā Izmirā,» stāsta Viola, paskaidrojot, ka tā ir trešā lielākā Turcijas pilsēta ar teju četriem miljoniem iedzīvotāju. «Jā, tās ir veselas divas Latvijas manā pilsētā!» salīdzina jauniete.
Angļu valoda valsts iestādē? Aizmirsti!
Pirms ilgtermiņa uzturēšanās Turcijā Viola iesaka apbruņoties ar pacietību, jo, lai arī šī valsts jau gadu gadiem cenšas iekļūt Eiropas Savienībā, tā ir teju vai nesalīdzināma ar organizētību, piemēram, pie mums – Latvijā. «Ja ir vajadzība ierasties kādā valsts iestādē, lai nokārtotu dokumentus, tad par komunikāciju angļu valodā varat aizmirst, vismaz Izmirā noteikti,» stāsta Viola, smejoties, ka viņa gan spējusi tam saskatīt arī savus plusus – tas licis attīstīt ķermeņa un zīmju valodu.
«Aizbraukt no šejienes dzīvai būs izaicinājums»
Viola vienmēr uz dažādām ķibelēm spēj skatīties ar humoru un stāsta, ka jau pirmajā dienā nodomājusi: «Aizbraukt no šejienes dzīvai būs izaicinājums.» Mašīnas brauc ar pilnīgi nepiemērotu ātrumu, tā vismaz šķiet eiropiešiem, bet gājēju pārējas Turcijā paredzētas skatam – lai būtu. Praksē tās neviens neizmanto un nerespektē. Taču bailes un nervozitāte uz ielām Violai ir pazudusi, tieši pretēji – viņa kļuvusi par daudz pārgalvīgāku gājēju nekā Latvijā.
Lai baudītu dzīvi, ne jau nauda ir vajadzīga
Iespējams, ka daudziem no mums viņu dzīvesveids un bezbailība šķistu nepieņemami, taču sava burvība arī esot. «Turki ir ārkārtīgi atvērti un dzīvespriecīgi cilvēki. Neskatoties uz to, ka sabiedrībā novērojama ārkārtīgi liela atšķirība starp pārbagātību un milzīgo nabadzību, atpūsties šeit prot visi,» novērojusi Viola. Ik vakaru – darbdiena vai brīvdiena –, cilvēki satiekas un bauda turku çay (tēju) vai nargile (ūdenspīpe), un itin nemaz netaupa grūti iegūto naudu, bet gluži otrādi – tērē uz nebēdu un bauda katru mirkli.
Skolas vietā jaunieši strādā un palīdz uzturēt ģimeni
Esot Turcijā, Violu visvairāk pārsteigusi jauniešu dzīves realitāte. «Laikā, kad bērniem būtu jābūt skolā, tie savu ikdienu pavada tirgū, strādājot un pelnot naudu. Diemžēl bērnu nodarbināšana un nereti zemais izglītības līmenis šeit ir plaši pazīstamas problēmas,» realitāti ieskicē Viola.
Tāpat esot jūtams, ka Turcija robežojas ar Sīriju, jo ielās redzami nelegālie imigranti, parasti sievietes ar zīdaiņiem, kas ubago un cenšas izdzīvot šajos necilvēcīgajos apstākļos – uz ielas.
Ko noteikti ir vērts redzēt?
Viola stāsta, ka, braucot studēt uz Turciju, viņa bija izlēmusi daudz ceļot un ieraudzīt iespējami daudz no šīs kontrastu zemes. «Es apbrīnoju šīs valsts lielo dažādību, jo te iespējams ne tikai peldēties brīnišķīgajās pludmalēs, bet arī slēpot, apskatīt dažādas kultūrvēsturiskas vietas, dabas izveidotos brīnumus un, protams, kultūru,» tā jelgavniece. Viņa iepazīstina ar vairākām, viņasprāt, skaistākajām Turcijas vietām.
Kā skaistāko ceļojumu Viola min uz Kapadokiju. Tā ir vieta Turcijas vidienē, kurā redzami dažāda izmēra klinšu viļņi, dziļas plaisas un kanjoni. «Savulaik, kad šajā reģionā ieradušies kristieši, tie «pārvērtuši» klintis par mājām, slēpņiem, baznīcām un klosteriem. Esot Kapadokijā, apskatīju arī pazemes pilsētu, kas savulaik kalpojusi kā slēpnis un pasargājusi 20 000 cilvēku. Jāteic, ka man ir grūti aptvert to, kā cilvēki pirms 5 000 gadu spējuši radīt ko tādu, ko pasaule apbrīno vēl mūsdienās,» stāsta jauniete.
Brīnišķīgs apskates objekts ir Pamukkale – neskaitāmi mazi balti baseiniņi, kas radušies jau 2. gs. p.m.ē. «Šo vietu iecienījuši ne tikai tūristi, kuri, kā leģendas stāsta, tic, ka Pamukkales ūdens spēj padarīt skaistāku, bet arī cilvēki ar dažādām slimībām, jo šai vietai esot dziednieciskas spējas,» tā Viola. Turpat balto baseiniņu augšienē atrodas Hierapole – sengrieķu Svētā pilsēta. Savulaik cilvēki ticējuši, ka šo maģisko vietu cēlis pats dievs Apollons.
«Par nožēlu jāatzīst, ka Stambulā esmu pavadījusi tikai trīs dienas, kas, protams, šai milzīgajai 18 miljonu cilvēku apdzīvotajai pilsētai ir krietni par maz,» secina Viola. Pilsētai ir īpaša reliģiskā noskaņa. «Apskatīju Galata torni, kas ir 61 metru augsts un no kā pārredzama visa Stambulas burvība,» atceras Viola.
Arī viņai visspilgtāk atmiņā palikusi Zilās mošejas varenība, kā arī Svētās Sofijas katedrāle, kas ir atpazīstamākie Stambulas tūrisma objekti. «Zilā mošeja ir viena no musulmaņu lieliskākajām svētvietām, kas rotāta ar 200 000 ziliem dekoriem, turpretī Svētās Sofijas katedrāle ir viena no lielākajām kristiešu katedrālēm un arhitektūras šedevrs no 6.gs. Tā pārsteidz ar brīnišķīgajām viduslaiku mozaīkām un greznumu, ko nevar izteikt nedz vārdos, nedz iemūžināt fotogrāfijās,» tā Viola, piebilstot, ka šīs reliģiskās celtnes tikai vēlreiz apliecina – Turcija ir pilna kontrastu, dažādības un pretrunu. Tieši tāda viņai atmiņā paliks šī valsts.
Foto: no V.Maido arhīva
1.2 °C,
4.1 m/s,
91.7 % 
1.2 °C,
4.1 m/s,
91.7 %