Latvijā

Par Valsts prezidentu šodien Saeima ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.

Par Valsts prezidentu šodien Saeima ievēlēja aizsardzības
ministru Raimondu Vējoni (ZZS). 

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS)
virzīto Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja piektajā balsojumā,
kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā
bija vienīgais kandidāts.

Pret Vējoni nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens
balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis
nav piedalījies balsojumā.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras
beigsies šā gada 7. jūlijā.

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš
Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas
valsts dibināšanas.

Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija
izvirzīti četri kandidāti – Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas
tiesnesis Egils Levits, kā arī Saeimas deputāti – partijas
“Saskaņa” pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu
apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem
nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu jeb vismaz 51 balsi. Kā
pirmais no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Bondars. Par
Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89
deputāti. Šīs partijas septiņi deputāti bija solījuši nākamajos
balsojumos nepiedalīties, tomēr izrādījās, ka viņi balsojumā
piedalās un balso pret visiem kandidātiem.

Nākamais no cīņas par Valsts prezidenta amatu
izstājās Dolgopolovs. Par viņu nobalsoja 23 deputāti jeb par vienu
mazāk nekā ir “Saskaņas” frakcijā. “Saskaņa” bija solījusi
nākamajos balsojumos balsot pret visiem kandidātiem.

Savukārt ceturtajā balsošanas kārtā no cīņas
izstājās “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK)
virzītais Levits. Par viņu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā –
25, trešajā – 26, bet ceturtajā – 26 parlamentārieši. Pirms
vēlēšanām viņam atbalstu solīja VL-TB/LNNK frakcija, kā arī vismaz
deviņi “Vienotības” deputāti un “No sirds Latvijai” deputāts
Ringolds Balodis jeb kopumā viņam tika prognozētas 27 tautas kalpu
balsis.

Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja
34 deputāti, trešajā – 35, bet ceturtajā – 46 tautas kalpi.

Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa
prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība un
nacionālā pašapziņa un patriotisms, un sociālais taisnīgums.

Vējonis vairākus gadus strādājis par vides
ministru, savukārt kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra
amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS
saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas
līdzpriekšsēdētāja amatu.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā
Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis
Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002. gadam viņš bijis
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989. gadā Latvijas Universitātes (LU)
Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas
skolotāja izglītību, 1994. gadā Somijā Tamperes Tehniskās
universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un
vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu
maģistra grādu.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu
politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet
ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro
rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.

Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav
izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti
līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu
parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas “Vienotība” līdere,
Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies
deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs
Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo un
zemnieku savienības sadarbības partijas.

LETA