Septiņu gadu vecumā ir īstais brīdis, kad bērniem jāsāk mācīt naudas izpratne, uzskata Finanšu lietpratības skolas pedagoģe finansiste Tatjana Kočura. Viņa viesojās Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP), lai mudinātu bērnus padomāt, kas ir nauda un kā tā rodas. Lai bērni justos drošāk un nemulstu, mammām un citiem pieaugušajiem šoreiz jāpaliek aiz durvīm, taču paši bērni naudas vērtību izzina nevis kā skolā no pieaugušo stāstītā, bet mēģina izdomāt paši spēlējoties.
Ligita Vaita
Ja viņiem būtu jādodas uz vientuļu salu un būtu jāpaņem tikai trīs lietas, bērni spriež, ka izvēlētos dažādas atpūtas un laika vilcināšanas lietas, piemēram, bumbu, piepūšamo peldriņķi un citas. Tikai daži domā par praktiskākām lietām un nosauc arī ēdienu un ūdeni, taču naudu nesauc neviens. «Kāpēc tā? Kāpēc nauda nebūs vajadzīga?» aicināti padomāt bērni. Tiesa, visai saprātīgi viņi argumentē, ka uz neapdzīvotas salas taču nebūs veikalu, tāpēc neko nopirkt nevarēs.
Tomēr tas liecina, ka bērni naudu saista ar veikalu, un arī uz atbildēm, kāpēc vajadzīga nauda, bērni atbild – lai nopirktu pienu, maizi, to, ko mamma liek. Taču kā rodas nauda, kā tā tiek nopelnīta un kāpēc tā nav neizsīkstoša? To pagaidām bērni vēl nezina un nesaprot.
Tieši tāpēc vecāki, kas atveduši bērnus uz nodarbību, cer, ka spēle viņiem palīdzēs izprast naudas nozīmi vairāk, nekā centieni pamācīt ģimenē. «Meita naudas vērtību vēl nesaprot, viņai nauda nozīmē tikai iespēju nopirkt kārotos saldumus,» stāsta septiņgadīgās Sofijas mamma Ilze. Lai mācītu meitai to, ka nauda jāpelna, viņi eksperimentējuši un mēģinājuši meitai maksāt simboliskas summas par padarītajiem mājas darbiem, piemēram, saklātu gultu un citiem. «Maksājam simboliski, piemēram, par saklātu gultu – piecus centus, jo tie taču ir pienākumi, kas jāveic jebkurā gadījumā. Tomēr tādā veidā nedēļas pusotras laikā meitai izdevās nopelnīt tikai kādai bulciņai, tāpēc zuda motivācija, eksperiments nebija pārāk veiksmīgs. Es arī baidos, ka viņa varētu izlaisties un pārstāt veikt mājas darbus bez samaksas,» par savām bažām stāsta Ilze. Sofijai ir vecākais brālis, kuram jau 16 gadu, taču Ilze atzīst, ka arī otrā bērna pieredze viņai īsti šajā jautājumā nepalīdz.
Līdzīgi stāsta Natālija, kuras meita septiņgadīgā Sindija, spēles veidā mācās izzināt naudas vērtību. «Viņa it kā zina, ka mamma iet uz darbu un pelna naudu, taču vienalga prasa nepārtraukti visādus sīkumus, ko vajag un nevajag. Es gribētu, lai viņa ātrāk saprastu, ka nauda pati nerodas,» uzskata Natālija.
Naudas jautājumu izpratne acīmredzami satrauc daudzus vecākus, tāpēc uz nodarbībām SIP pieteikti vairāk nekā 30 bērnu. Atsevišķa nodarbība notika latviešu un krievu valodā, lai bērni varētu brīvi un sev ērtā vidē spriest, izteikt domas un tādējādi mācīties.
Foto: www.maminuklubs.lv
5.6 °C,
6.5 m/s,
90.4 % 
5.6 °C,
6.5 m/s,
90.4 %