Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šodien atklāta portretu galerija «Ar domām un darbiem Jelgavai» – tajā vaigā var redzēt izcilus cilvēkus, kuri nesuši Jelgavas vārdu pasaulē. Viņu vidū ir Jelgavas dibinātājs Konrāds fon Manderns, Krievijas cars Pāvils I, pateicoties kuram 109 dienas pastāvēja Jelgavas Universitāte, kas bija pirmā augstskola Latvijas teritorijā, Ernsts Johans Bīnemanis, kurš uzkonstruēja Latvijā pirmo gaisa balonu un pirmo reizi debesīs to palaida tieši Jelgavā no muzeja dārza. «Ar savējiem ir jālepojas, un ir svarīgi iedzīvotājiem parādīt mūsu varoņus. Pieļaujam, ka liela daļa jelgavnieku nemaz nezina šos cilvēkus un viņu devumu,» pārliecināti muzejnieki.
Ritma Gaidamoviča
Ideja par izcilo cilvēku portretu galeriju radusies muzeja direktorei Gitai Grasei, bet nu tā īstenota dzīvē. Jāteic gan, ka šis ir tikai sākums, jo portretu galerijā izkārtoti tikai pirmie 50 ievērojamie cilvēki, bet sarakstā ir vēl simts, kas arī noteikti augs, līdz ar to arī galerija turpinās plesties. «Mums tiešām bija grūts uzdevums – 750 gadi jāmēģina parādīt koncentrētā veidā. Jelgava šajos gados piedzīvojusi daudz – karus, dedzināšanu, slimības –, taču spējusi pārvarēt grūtības, un šodien mēs lepni to varam dēvēt par nacionālo attīstības centru Zemgales metropoli. Pilsētas attīstību veicinājuši dažādi cilvēki. Daži te piedzimuši, daļa veidojusi karjeru vai garāmbraucot uzturējušies, bet tas atstājis pēdas vēsturē. Laiks ir nežēlīgs, un cilvēka mūžu var tikai pārspēt celtnes, izgudrojumi, izdotās grāmatas,» atzīst muzeja direktore G.Grase, piebilstot, ka, diemžēl par dažiem izciliem cilvēkiem nav priekšstata, kā viņš izskatījies, bet viņa veikums ir atzīts, tieši tāpēc atsevišķās portretu galerijas bildēs viņi mēģināti sasaistīt ar nozīmīgajiem vēstures faktiem.
Galvenā portretu galerijas doma ir parādīt, cik gan izcili cilvēki mūsu pilsētā ir dzimuši, strādājuši, uzturējušies un ar saviem darbiem nesuši Jelgavas vārdu pasaulē. Ir personas, kuru nopelnu saraksts ir diezgan garš, tajā pašā laikā ir tādi, kuri nevar izcelties ar daudz darbiem, bet tomēr kaut ar vienu lietu ir paveikuši ko īpašu. Piemēram, Ivans Fjodorovičs Aleksandrovskis – krievu konstruktors, kurš izstrādāja pirmo zemūdeni ar mehānisko dzinēju, – ir dzimis Jelgavā. Galerijā skatāms arī Pētera akadēmijas dabaszinātņu profesora Johana Jakoba Ferberga portrets, kurš noteica Jelgavas ģeogrāfiskās koordinātas, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas mācītāja Paula Einhorna, kurš publicējis pirmo grāmatu par latviešu tautas vēsturi, portrets.
«Nav nākotnes tur, kur nezina vēsturi. Tāpēc, manuprāt, šī izcilo jelgavnieku portretu galerija var būt labs palīgs vēstures stundās, lai izprastu, kāpēc pilsēta ir tāda, kāda tā ir,» saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Reizē ar portretu galeriju muzejā atklāta arī jauna ceļojošā izstāde «Vēstures soļos gadsimti skan…», kas vēsta par Jelgavas 750 gadu vēsturi. Uz pieciem baneriem izvietoti dokumenti, fotogrāfijas un nozīmīgi fakti par mūsu pilsētu šajos gados. Sestdien un svētdien šo izstādi ikvienam būs iespējams apskatīt Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pagalmā, bet rudenī plānots, ka izstāde ceļos pa skolām un uzņēmumiem.
Tāpat sestdien un svētdien, 30. un 31. maijā, no pulksten 10 līdz 17 muzeja pagalmā varēs iejusties dažādos tēlos – aiz īpašām planšetēm nofotografēties, piemēram, Dototejas, Katrīnas II vai Luija XVI tēlā.
Foto: Raitis Supe
21.8 °C,
1.9 m/s,
85.8 % 
21.8 °C,
1.9 m/s,
85.8 %