Naktī no sestdienas uz svētdienu Latvijā atzīmēta Muzeju nakts, kuras tēma šogad pakārtota Latvijas ievērojamo dzejnieku Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam. Lai gan ierasti uz Muzeju nakti tiek sarūpēts kas īpašs, daudzi pasākuma apmeklētāji atzīst, ka Muzeju naktī piedalās tāpēc, ka tā ir iespēja bez steigas un bez maksas izstaigāt dažādus muzejus un apskatīt neredzēto.
Ilze Knusle-Jankevica
«Mēs uz Muzeju nakti tradicionāli izveidojam izstādi, kas top ar jelgavnieku atbalstu. Šogad piedāvājam izstādi «Izbaudi ŠO dzīvi», kurā apskatāma padomju laiku veļa un apģērbs. Arī tajā laikā, pat zinot, cik ierobežotas bija iespējas, cilvēki centās ģērbties labi un izskatīties glīti,» tā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, atzīstot: izveidot izstādi bija grūti, jo parasti cilvēki novalkātas drēbes nevis glabā, bet izmet. Bija apmeklētāji, kas uz lielo muzeju devās tieši šīs izstādes dēļ. «Frančiem ir tāds mūziķis Montāns. 70. gadu sākumā viņš uzstājās Maskavā un pēc koncerta bija savācis bumbierenes, kuras vēlāk Parīzē izstādīja izstādē. Pēc tam viņam aizliedza gan iebraukt Padomju Savienībā, gan viņa dziesmas. Tas ir ļoti interesanti, turklāt šis mūziķis man patīk,» stāsta Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis, kurš uz muzeju devās, velkot paralēles ar šo notikumu.
Iemesls, lai Muzeju naktī aizietu uz muzeju, dažiem bija arī iespēja aplūkot izstādi «Jelgavas zelts», kura Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 31. maijam. Tomēr vairums Muzeju nakts apmeklētāju vienkārši staigāja pa muzejiem un baudīja piedāvājumu, nevis devās ar konkrētu mērķi. Izņēmums gan bija tie, kuri piedalījās Jelgavas reģionālā Tūrisma centra rīkotajās orientēšanās sacensībās, jo viņiem katrā no muzejiem bija konkrēts uzdevums. Piemēram, Dzelzceļa muzejā orientieristi Raita Junkera gleznā meklēja dzīvniekus, bet Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā fotografējās ar Aspaziju fonā.
Interesenti labprāt bibliotēkā izmēģināja parakstīt ar spalvu, bērni Dzelzceļa muzejā izpētīja āra ekspozīciju, Jelgavas pilī apmeklētāji izmantoja iespēju apskatīt hercoga pavarda telpu, rektora sēžu zāli, pils aku, liels pieprasījums bija vēstuļu klubiņam, kurā ikviens varēja izbaudīt ar roku rakstītas vēstules burvību un pēc tam vēstuli aizzīmogot. Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī apmeklētāji apskatīja torņa ekspozīcijas un Jelgavas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā godalgoto darbu – Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolēnu komandas izveidoto Svētās Trīsvienības baznīcas maketu, kurā redzama gan jau zudusī, gan vēl esošā apbūve.
«Muzeju naktī piedalījāmies arī pagājušajā gadā, bet visus muzejus apstaigāt nepaguvām. Tāpēc nolēmām, ka tos, ko neapskatījām, apmeklēsim šogad,» tā Lilija un Tatjana, piebilstot, ka ir patīkami apmeklēt muzejus, kad tajos ir tik daudz cilvēku. «Muzeju nakts ir interesants pasākums, turklāt tā ir iespēja iepazīt jaunas vietas, apskatīt gleznas,» saka skolnieces Sanija, Aiga un Laura, kuras piedalījās orientēšanās sacensībās, lai pasākumu padarītu vēl interesantāku. «Lai gan jāskrien, sanāk arī kaut ko apskatīt,» norāda meitenes. Zinta pieder pie tiem, kuriem ikdienā neatrodas laiks muzeja apmeklējumam, tāpēc viņa izmantoja iespēju Muzeju naktī muzejus izstaigāt lēnām. Savukārt Kristaps katru gadu izvēlas vienu vai divus objektus, ko apmeklēt Muzeju naktī, lai gājiens gadu no gada neatkārtotos. Iepriekš viņš bijis, piemēram, RAFā un arī muzejos Rīgā.
Foto: Raitis Supe