19. gadsimta sākumā sapnis par Jelgavas universitāti bija izsapņots, taču inteliģence šeit joprojām jutās kā Rietumu kultūras telpā, bet Akadēmiskajā ģimnāzijā strādāja Eiropas līmeņa zinātnieki.
www.jelgavasvestnesis.lv
Apgaismības ideju ietekmē Eiropas civilizāciju bija pārņēmusi kopēja garīgā aizrautība, visur valdīja ideālistiska tiekšanās pēc kopības, pēc atsevišķo indivīdu apvienošanās augstāko garīgo un tikumisko mērķu sasniegšanai, kaismīga prasība rast ierosmes gara aktivitātēm un zinātnes attīstības veicināšanai. No šiem garīgajiem strāvojumiem, kas bija jūtami arī Jelgavā, ir radusies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība.
1815. gada 23. novembrī interesentu grupa, kuru vienoja interese par ceļošanu un kolekcionēšanu, zinātni, vēsturi, tajā skaitā lokālo vēsturi, – Heinrihs fon Ofenbergs, Ulrihs fon Šlipenbahs, grāfs Mihaels Plāters-Zībergs, Aleksandrs fon Mēdems, Frīdrihs fon Vetbergs, Johans Frīdrihs fon Reke, Georgs fon Felkerzāms un Kārlis Vilhelms Krūze – parakstīja Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas aktu. Tā pēc savas organizatoriskās struktūras un darbības bija pirmā zinātņu biedrība Latvijā, no kuras izaugusi mūsdienu Zinātņu akadēmija.
Gandrīz no pašiem pirmsākumiem biedrība savas darbības pārskatus publicēja. Līdzās fizikas, ķīmijas, matemātikas un mākslas problēmu risinājumiem atrodami arī apcerējumi par atsevišķiem Kurzemes vēstures posmiem un notikumiem, arheoloģiskajiem izrakumiem senkapos, šīs zemes ģeogrāfiju un etnogrāfiju. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās daļa no referātiem, tostarp arī par Jelgavas vēsturi, tika pārtulkoti un publicēti izdevumā «Senatne un Māksla».
Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200 gadu jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. – 2015. gadam.
Attēls: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas iniciators Ulrihs fon Šlipenbahs.
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
28.2 °C,
1.7 m/s,
54.5 % 
28.2 °C,
1.7 m/s,
54.5 %