«Esmu kļuvis mazliet kautrīgāks. Kolēģi un sieviņa Aija jau bikstīja: kad tad tev, Aldi, būs izstāde? Izrādās, citiem studijas dalībniekiem jau pat vairākas personālizstādes bijušas, es tikai kavējos, bet nu – ir. Tā ir daļiņa no manu četru gadu darbības posma, parādot to, kas man sagādā prieku un gandarījumu, un tā ir gleznošana,» saka Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieks bijušais Jelgavas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandieris Aldis Feldmanis. Šobrīd Jelgavas kultūras nama 2. stāvā skatāma viņa pirmā gleznu personālizstāde «Veltījums Jelgavai», kas reizē ir kā dāvana pilsētai, dāvana sev, jo šonedēļ nosvinēta 55. dzimšanas diena.
Ritma Gaidamoviča
A.Feldmanis 32 gadus veltījis ugunsdzēsībai, strādājot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļā – 20 gadus kā inspektors, pārējo laiku – kā komandieris, bet no 2010. gada devies izdienas pensijā. Kā pats saka: «Es jau strādājot pa reizei kādu karikatūriņu «uzrāvu», taču, aizejot pensijā, beidzot varu nodarboties ar to, kas man patīk. Ja jūs zinātu, cik tā ir forša sajūta, kad netraucēti vari nodarboties ar to, kas sirdij tuvs. Nu, sēdēja jau, sēdēja man iekšā tā gleznošana, bet pateicoties manai mūzai – sievai Aijai, tagad tikai nāk uz āru.» Viņš stāsta, ka pirmie soļi kā zīmēt pratējam saglabājušies mammas dzejoļu kladītēs – šiem zīmējumiem ir jau vairāk nekā 50 gadu. A.Feldmanis pieļauj, ka talants, iespējams, ir iedzimts, jo arī mamma un māsa skaisti zīmē. «Es jau neesmu nekāds mākslinieks, jo man vēl daudz jāmācās, ar talantu vien nepietiek,» kautrīgi saka A.Feldmanis.
«Man tas pedantisms gleznās no darba»
Viņš jau četrus gadus savu talantu attīsta Jelgavas Tautas gleznošanas studijā pie pasniedzēja Ivara Klapera. Starp citu pie viņa mācījās arī viņa sieva Aija, kura tagad pabeigusi Japāņu «DECO clay» akadēmiju pie Madaras Boldiševas un veido no polimēra māla skaistus ziedu pušķus. A.Feldmanis gan norāda, ka pati gleznošana notiek mājās – uz studiju aiziet, lai parādītu savu veikumu un to uzlabotu. Vispirms, novaktējot kādu saulainu dienu, viņš iecerēto objektu nobildē, bet vēlāk pēc bildes top glezna. Garās pastaigās pa promenādi, Pils salu, Pasta salu un pilsētu ar sievu dodoties katru dienu.
Jāteic, ka A.Feldmaņa gleznās manāma liela sīkumainība, viņam ļoti patīk detaļas, tāpat gleznas ir pedantiskas. «Es zīmēju, kā redzu un jūtu. Man tas pedantisms no darba – ugunsdzēsējos vienmēr bija jābūt precīzam. Tiesa, man patīk visus sīkumus uzzīmēt – puķītes, mājām lodziņus, bet Ivars man saka: pareizi gleznojot, tas nav iespējams. Sīkumiem tālumā jābūt izplūdušiem. Tad nu tā negribīgi saskaitītos lodziņus aizkrāsoju. Nekad nav bijis tā, ka viss būtu kārtībā, bet es simtprocentīgi respektēju skolotāja ieteikumus. Viņš tomēr ir cilvēks ar pieredzi – kā var neklausīt?!» spriež A.Feldmanis, piebilstot, ka nereti, pirms glezno kādu skatu, precīzi saskaita arī kociņus, ēkām logus, jo tā taču pēc kāda laika būšot vēsture.
«Kā tad ugunsdzēsējs bez ūdeņiem?!»
A.Feldmanis atzīst, ka viņam ļoti patīk gleznot ainavas, ūdeņus, reālistiskus un atpazīstamus skatus Jelgavā, objektus. To apliecina arī viņa izstāde, kurā apskatāmas gleznas «Jelgavas promenāde», «Driksas krasts», turklāt dažādos gadalaikos, «Tējas namiņš», «Driksas iela», «Jelgava pie pils un Lielupes». Ūdeņi viņam tiešām tuvi, un A.Feldmanis saka: «Kā tad ugunsdzēsējs bez ūdeņiem?!» Taču ir arī ziedi, pļavas un, protams, ugunsdzēsēji, depo un ugunsdzēsēju auto.
Šajā izstādē vērojama arī A.Feldmaņa jaunrade, proti, viņš īstenojis karikatūras par ugunsdzēsēju tēmu eļļā. «Kurš gan teicis, ka tā nevar? Tīri smuki un koši sanācis. Piemēram, vienā gleznā esmu uzgleznojis visus tos darbiņus, ar ko ugunsdzēsējiem 90. gados bija jānodarbojas. Durvju atvēršana, kaķis no koka jānoceļ, ar iršiem jātiek galā, onkulītis no akas jāizceļ, jādzēš ugunsgrēks. Šobrīd jau to pienākumu ir daudz vairāk,» par savām gleznām stāsta A.Feldmanis. Jāpiebilst, ka viena no gleznām par ugunsdzēsēju tēmu ir pavisam svaiga, pabeigta tikai pagājušajā nedēļā. Tajā uzgleznots Jelgavas ugunsdzēsēju depo un trīs auto. «Mašīnas uzzīmētas precīzi – pat ar visām valsts numura zīmēm, bet ēku priekšnieks mudināja uzgleznot tādu, kādu es to vēlētos, ne tik bēdīgā stāvoklī,» smaidot nosaka A.Feldmanis. Lai gan izstādē skatāms arī viens viņa gleznots portrets – Jelgavas ugunsdzēsēju daļas komandiera Aleksandra Koržeņevska portrets –, autors atzīst, ka līdz portretiem īsti vēl nav nobriedis.
«Kad daru, ko vēlos un kā vēlos, ir pavisam citādāk»
Gleznošana A.Feldmanim ir relaksācija, atpūta un nodarbošanās, kurā var smelties daudz pozitīvā. «Kad strādāju, bija daudz stresa, bet šobrīd, kad daru, ko vēlos un kā vēlos, ir pavisam citādāk. Vēl reizi nedēļā daru tādu baigi foršu lietu – kopā ar sievu Aiju ejam uz Annas baznīcu un tīrām telpas. Tas ir draudzes locekļu brīvprātīgais darbs. Tur ir feini,» saka A.Feldmanis. Tāpat viņa vaļasprieks, kas saistīts ar iepriekšējo profesiju, ir Jelgavas Ugunsdzēsēju muzeja veidošana, vēstures materiālu apkopošana. «Tā ir mana sirdslieta, un šogad mans kopā ar domubiedriem izveidotais muzejs svin desmit gadu jubileju. To vēsturi taču kādam vajag apkopot. Nesen ekspozīciju papildināju ar diviem jauniem eksponātiem, par kuriem sapņoju jau sen. Tagad muzejā ir divi manekeni, kas apģērbti pilnās ugunsdzēsēju formās. Viens – 1955. gada mana tēva formā, otrs – 1980. gadu ugunsdzēsēju formā,» stāsta A.Feldmanis.
Mēnesī pa gleznai
Izstāde «Veltījums Jelgavai» vienlaikus ir dāvana vairākiem notikumiem – vispirms jau Jelgavas 750 gadu jubilejai, 150. jubileju šogad svin Latvijas ugunsdzēsība, reizē svētki ir arī Jelgavas ugunsdzēsējiem, jo Jelgavas daļa ir otra vecākā valstī, arī viņa muzejs atzīmē desmit gadus, bet otrdien viņam pašam bija 55. dzimšanas diena. «Es tā parēķināju, ka šajos četros gados man mēnesī ir pa gleznai. Kopā manā «kontā» šobrīd ir 40 gleznas, bet izstādē skatāmas 29, no kurām daļu esmu aizņēmies. Lielākā daļa gleznu glabājas mājās, bet daļa ir uzdāvināta – izstādei nācās izprasīt, lai varu arī citiem parādīt,» stāsta A.Feldmanis, piebilstot, ka līdz šim bijuši divi pasūtījuma darbi, taču gleznošana noteikti nebūšot viņa bizness. Protams, viņš priecātos, ja vēl kāds izrādītu interesi par viņa gleznām, lai vietā varētu radīt jaunas. «Visas bildes mājās ir izkarinātas, un jūtu, ka kļūst par šauru,» saka A.Feldmanis, piebilstot, ka arī karikatūru zīmēšanu nav metis malā un, iespējams, šogad viņa karikatūras tiks izmantotas ugunsdzēsības 150 gadu jubilejas reizē.
Izstāde Jelgavas kultūras nama 2. stāvā skatāma līdz 31. martam.
Foto: Raitis Supe