74 pētījumus par visdažādākajām tēmām skolēni šodien prezentē Jelgavas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē. Komisijās spriež, ka skolēnu kļūdas darbu izstrādē ir ļoti līdzīgas augstāku līmeņu zinātniskajiem darbiem, tāpēc uzteicami ir skolēnu centieni no kļūdām mācīties. «Problēmas ir tās pašas, kas vispārīgi zinātnē, līdz pat maģistra un varbūt arī doktora līmenim – pētnieki «pazaudē» pētījuma elementu savstarpējo saistību un nespēj to noturēt vienotā «ķēdītē»,» spriež komisiju vadītāji.
Ligita Vaita
Tematu daudzveidība konferencē ir plaša, un skolēni pētījuši gan mikroorganismu daudzveidību gaisā, digitālo svaru darbības principus, kvadrātfunkcijas lietojumu sadzīvē, dažādu metāla trauku veidu ietekmi uz cilvēka veselību, procesus viedtālruņos, iedzīvotāju emigrāciju un daudzus citus tematus.
Piemēram, Tehnoloģiju vidusskolas 12. klases skolnieci Sintiju Strodi ieinteresējusi aktiera un politiķa Artusa Kaimiņa darbība žurnālistikas lauciņā, viņa pētījusi A.Kaimiņa veidoto interneta raidījumu «Suņu būda», analizējot tā valodas lietojumu. «Raidījums ir populārs jauniešu vidē, tāpēc tajā izmantotajai neliterārajai valodai ir liela ietekme uz jauniešu ikdienas valodu. Novērojams, ka arī liela daļa raidījuma viesu turpina A.Kaimiņa aizsākto valodas lietojumu un līdzīgā stilā atbild,» skaidro jauniete. Viņa izpētījusi 65 «Suņu būdas» raidījumus, kur saskaitījusi vairāk nekā 150 dažādus neliterārās leksikas piemērus, turklāt daudzi no konkrētiem vārdiem atkārtojas pat 30 un 40 reizes.
Vienkāršu ideju pētījumā realizējis Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Rūdolfs Andris Bolmanis, kurš, veidojot dažādus papīra lidmašīna modeļus, meklējis sakarības starp to lidojuma tālumu un ātrumu. «Mani interesē mašīnas un augstums, un lidmašīnas ir vienīgās, kas to apvieno,» savu interesi pamato jaunietis. Viņa mērķis bija atrast to lidmašīnas modeli, kura lidošanas attālums ir lielākais, tas licis arī meklēt sakarības starp lidmašīnas uzbūvi un dažādiem inženiertehniskiem procesiem.
Komisijās, kur darbi lasīti un vērtēti vēl pirms aizstāvēšanas, spriež, ka skolēnu kļūdas darbu izstrādē ir ļoti līdzīgas augstāku līmeņu zinātniskajiem darbiem. Visbiežāk skolēniem trūkst izpratnes par problēmas plašumu un tās saistību ar citiem procesiem, bet metodoloģiski – trūkst saskaņotības starp tematu un darba saturu.
Matemātikas un informātikas sekcija ir īpaša ar to, ka tajā ir grūti atrast jaunu aspektu tematu pētīšanai, uzskata sekcijas vadītāja Valsts ģimnāzijas skolotāja Evija Slokenberga. «Matemātiskie pētījumu temati vispār nav populāri skolēnu vidē, taču, ja arī kāds vēlas veikt pētījumu matemātikā, tad ir grūti atrast to jauno pienesumu vai saistību ar ikdienas dzīvi,» spriež skolotāja. Viņa arī piebilst, ka, lai uzrakstītu labu pētniecisko darbu matemātikas un informātikas sekcijā, skolēnam jābūt ļoti strukturētai domāšanai. «Šī nav viegla joma un prasa īpašu analītisku prātu. Skolēni bieži vien domā, ka viņiem vieglāk būs uzrakstīt darbu, piemēram, socioloģijā, tāpēc matemātikai nemaz neķeras klāt. Nezinu, protams, kā šiem jauniešiem veiktos, rakstot pētījumu citās jomās, taču pēc iesniegtajiem darbiem redzu – pētījumu idejas ir labas un pietiekami praktiskas, taču darbu izstrāde varētu būt rūpīgāka,» vērtē skolotāja.
Ierasti populāra ir psiholoģijas un filozofijas sekcija, kuras vadītāja Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone vērtē, ka darbu tematika ir cieši saistīta ar skolēnu ikdienas problēmām. «Tas ir loģiski un nav slikti, ja skolēni spēj pētījuma problēmas atrast sev apkārt. Visbiežāk tiek pētītas savstarpējās attiecības skolā, šogad pirmoreiz tiek pētīts arī mobings skolā,» ieskicē L.Miķelsone. Savukārt vērtējot darbu kvalitāti, viņa norāda, ka skolēni saskaras ar tām pašām problēmām, kas novērojamas «lielajā» zinātnē. «Katram vārdam, kas iekļauts darba nosaukumā, ir jābūt pamatotam un jāatspoguļo darba saturs. Skolēni bieži virsrakstā izmanto vienu jēdzienu, bet darbā tālāk – vairākus citus. Taču tā ir vispārēja problēma zinātnē, ne tikai skolēniem. Tāpēc labi, ka viņi to sāk apjaust jau tagad,» uz biežākajām kļūdām norāda L.Miķelsone.
Kopumā ZRKAC šodien pētījumus prezentē 104 skolēni no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Jelgavas 4., 5. un 6. vidusskolas, viņi izstrādājuši 74 zinātniski pētnieciskos darbus. Darbi ir iedalāmi trijās zinātņu cikla sekcijās: humanitāro zinātņu– 19 darbi, sociālo zinātņu– 19 darbi; dabaszinātņu – 36 darbi, kas iedalās kopumā 21 apakšsekcijā. Iesniegtos zinātniski pētnieciskos darbus vērtē13 vērtēšanas komisijas un 49 eksperti.
Plānots, ka labāko darbu autori tiks nosaukti pēcpusdienā. Viņi saņems «ceļazīmi» dalībai Zemgales reģiona ZPD konferencē
Foto: Raitis Supe
2.2 °C,
2.8 m/s,
96.3 % 
2.2 °C,
2.8 m/s,
96.3 %