«Lai uzlabotu gatavību reaģēt un rīkoties ārkārtas situācijās, nepieciešams analizēt gan mūsu pašu, gan citu valstu pieredzi līdzīgu negadījumu novēršanā un seku likvidēšanā. Turklāt īpaši nozīmīgs ir reģionālais aspekts – mēs spējam saskatīt līdzīgo un noderīgu, ko darījuši kaimiņi, un tas ir jāizmanto,» starptautiskā seminārā par ikdienas negadījumu novēršanu uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Ligita Vaita
Šodien sešu valstu – Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Polijas, Dānijas un Latvijas – atbildīgie dienesti un speciālisti tiekas Zemgales reģionālajā Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) projekta «BaltPrevResilience» otrajā seminārā. Pirms gada līdzīga tikšanās norisinājās Somijā Helsinkos.
VUGD priekšnieka vietnieks uzsver, ka būtisks šajā projektā ir reģionālais aspekts, jo vislabāk ir mācīties no kaimiņiem. «Ir skaidrs, ka visi nevar palīdzēt visiem, tāpēc jo īpaši svarīgi ir ņemt vērā reģionālās īpatnības. Tieši kaimiņi ir tie, kas saprot vienojošās problēmas un var dalīties pieredzē,» uzskata K.Eklons.
«Šis ir trauksmains laiks, turklāt mēs vairs nevaram runāt tikai par dabas katastrofām, bet arī par cilvēku rīcību. Mēs nevaram neanalizēt nesenos Francijas notikumus, tāpat arī Sīrijā un tepat, kaimiņzemē Ukrainā, notiekošo. Svarīgākais ir saprast, kā rīkoties un būt gataviem, tāpēc esmu gandarīts, ka šeit sapulcējušies vairāku valstu pārstāvji, kam katrai ir sava pieredze un savi piemēri, kā šo gatavību veicināt,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Dienas gaitā tiks analizēti divi būtiski Jelgavas piemēri –2013. gada 23. marta dzelzceļa avārija un 2014. gada 13. oktobra spēcīgo lietavu radīto seku likvidēšana. Šos piemērus, dienestu darbu un gatavību, kā arī savstarpējo komunikāciju analizēs Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reisons, «Latvijas dzelzceļa» Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu daļas vadītājs Aivars Straume, «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna un VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš.
Tāpat ar savu pieredzi dalīsies pārējo projektā iesaistīto valstu pārstāvji, lai vēlāk kopīgi šos piemērus izanalizētu un modelētu labās prakses piemēru. Tāpat notiks darbs pie vienotas datu analīzes sistēmas izveides, kas uzlabotu mācīšanos no ikdienas negadījumiem un katastrofām.
Foto: Raitis Supe