Vai citrons var kļūt par bateriju, lai nodrošinātu strāvu elektroniskam pulkstenim? Talkā ņemot vēl dažus instrumentus, izrādās, var, un to šodien parādīja 5. vidusskolas 1. klases skolnieks Ņikita Botošs, prezentējot savu eksperimentu «Augļu baterija» jauno vides pētnieku forumā «Skolēni eksperimentē». Tāpat skolēni apliecināja, ka paši mājās var pagatavot gumijas konfektes, to, ka hidrogēlu var izmantot augsnes vietā puķu podos. Eksperimentos skolēni arī pētījuši Madagaskaras šņācējprusaku ēdienkarti un to, kurš piens ātrāk saskābst.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notiek jauno vides pētnieku forums «Skolēni eksperimentē» un vides izziņas spēļu konkurss «Iepazīsti vidi». Skolēni žūrijas komisijai prezentēja 23 dažādus eksperimentus un desmit jaunas prāta un galda spēles par tēmu «Vide un ceļošana». Tās radot, skolēni domājuši par to, lai būtu interesanti pašiem un arī citiem spēlētājiem. Piedāvājumā – dažādas galda spēles, datorspēles, kuras spēlējot dalībnieki atsvaidzina, papildina savas zināšanas un noteikti arī uzzina ko jaunu par Latviju, pasauli, dabu, vidi.
Piemēram, Jelgavas 4. sākumskolas 4. klases skolniece Elīna Kauliņa piedāvāja spēli «Mēs mīlam Tevi, Jelgava!», kurā jautājumi sadalīti vairākos blokos: jautājumi par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni; par Jelgavu un Latviju; par Latvijas prezidentiem; par Latvijas folkloru. Spēlētājs ar metamā kauliņa palīdzību virzās pa spēles laukumu – uzkāpjot, piemēram, uz zila lauciņa, ņem zilo kartīti un atbild uz tajā rakstīto jautājumu. Piemēram, kā sauc Latvijas trešo prezidentu? Kā sauc Svētās Trīsvienības baznīcas torņa restorānu? Kurā gadā tornim pārsedza jumtu ar stikla kupolu? Lai uzdevumu atvieglotu, katram jautājumam tiek doti trīs atbilžu varianti.
Tāpat šodien prezentēta spēle «ApLano» jeb «Apceļo Latvijas novadus», kurā jādemonstrē zināšanas par Latviju, datorspēle «Dabai draudzīgais ceļotājs», kur tiek izmantoti statīvi ar iespēju dalībniekiem spiest pogu, tādējādi noskaidrojot, kurš pirmais atbildēs uz uzdoto jautājumu.
Ne mazāk interesanti bija skolēnu pētījumi un eksperimenti par dažādām tēmām. Spīdolas ģimnāzijas 9. klases audzēkne Emīlija Buka izzināja piena skābšanas ātrumu, eksperimentā izmantojot no saviem laukiem atvestu pienu un trīs veikalu plauktos pieejamos – «Kārums», «Elpa» un «Limbažu piens». Pēc veiktā pētījuma Emīlija secinājusi, ka visātrāk saskābst «Kārums» un parastais lauku piens, kas liecinot par to, ka tas ir «tīrāks» piens, bez pievienotiem elementiem, lai tas ilgāk glabātos. Jelgavas 6. vidusskolas 8. klases audzēknes Anna Saltikova un Anna Parafjanoviča pierādījušas, ka augu audzēšana iespējama ari ar hidroponikas metodi jeb tos iespējams izaudzēt vienkārši šķidrumā. Meitenes eksperimentam izmantojušas četrus šķidrumus – minerālmēslus «Vito», «Jauns ideāls», parasto krāna ūdeni un destilēto ūdeni. Rezultātā dekoratīvās kukurūzas sēklas veiksmīgāk attīstījušās «Vito», kam seko krāna ūdens.
Bet pirmklasnieks Ņikita žūrijai demonstrēja eksperimentu «Augļu baterija», parādot, ka ar citronu var ražot elektrību. Viņš pārgrieza citronu uz pusēm, katrā no pusēm iesprauda metāla dakšiņu, blakus – metāla stienīti, abus metāla stienīšus savienoja ar vadu un pievienoja vadu neejošam pulkstenim. Visu savienojot, puikam izdevās «iedarbināt» pulksteni.
Tāpat skolēni pētījuši Madagaskaras šņēcējprusaku ēdienkarti un to uzvedību labirintā, pētījuši hidrogēla dažādās īpašības, olas un etiķa mijiedarbību, dažādu dzērienu ietekmi uz olu čaumalas cietību, aspirīna ietekmi uz zirņu augšanu.
Labākais vides pētnieku foruma «Skolēni eksperimentē» darbs un labākais jauno vides izziņu spēļu konkursa «Iepazīsti vidi» darbs tiks virzīts uz 2. kārtu, kas notiks Rīgā aprīlī.
Foto: Raitis Supe
14.9 °C,
1.3 m/s,
90.8 % 
14.9 °C,
1.3 m/s,
90.8 %