Jelgavā, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC), šodien norisinās vēl viens Latvijas prezidentūrai ES Padomē veltīts pasākums, kurā kopumā gandrīz 200 dalībnieku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju eksperti no 16 Eiropas valstīm diskutē par pilsoņu iniciatīvas platformām un e-petīcijām, ko Latvijā aizsākusi platforma manabalss.lv. Diskusija skatāma arī tiešraidē.
Ligita Vaita
Diskusijā piedalās eksperti no vairākām Eiropas un ES valstīm, kuri dalās pieredzē ar savu valstu nacionālā līmeņa dažādām e-iniciatīvu platformām, lai kopīgi rastu priekšlikumus, kā e-iniciatīvu praksi padarītu plašāku, bet, galvenais, sekmīgāku, Eiropā un ES. Kā uzsver diskusijas moderatore sabiedrības politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka, pašlaik Eiropas Komisijai iespējams iesniegt iedzīvotāju iniciatīvu, ja to paraksta vismaz viens miljons iedzīvotāju vismaz septiņās ES dalībvalstīs. Kaut arī šādu iniciatīvu kopš 2012. gada iesniegts ap 40, tikai divas sasniegušas nepieciešamo atbalstu un nonākušas politiķu dienaskārtībā.
Līdzīgas e-iniciatīvu platformas izstrādātas vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā – 2011. gadā darbu sāka platforma manabalss.lv, kas darbojas pēc līdzīga principa, taču to praktiskais rezultāts tiek vērtēts labāk, jo nepieciešamo parakstu slieksni (50 000 paraksti) savākušas 14 iniciatīvas, no kurām astoņas ir rezultējušās un ietekmējušas Saeimas pieņemtajā likumdošanā, diskusijā norāda manabalss.lv vadītāja Madara Peipiņa.
Tāpat ar savu nacionālo pieredzi dalījās pārstāvji no Somijas, Lielbritānijas, Šveices, Igaunijas un Francijas. Kaut arī Šveice nav ES dalībvalsts, tai ir nozīmīgas tiešās demokrātijas tradīcijas pilsoņu referendumu veidā, taču līdz šim e-iniciatīvu platformas nav ieviestas. Tomēr Ūve Serdults no Šveices vērtē, ka pilsoņu iniciatīvu sekmes ir relatīvas. «Pat, ja tās nesavāc pietiekamu parakstu skaitu un tiešām veidā nenokļūst likumdošanā, tās tomēr ir politiķu redzeslokā un ietekmē politiķu viedokli, kaut vai netiešā veidā,» tā viņš.
Apkopojot šo valstu pieredzi un diskusiju dalībnieku viedokļus un jautājumus, dienas gaitā tiks meklēti ierosinājumi, kā stiprināt pilsoņu iniciatīvu ES. Jāpiebilst, ka rīt, 19. februārī, šodien aizsākto diskusiju turpinās konference Latvijas Universitātē, kuras laikā eksperti spriedīs par atvērto datu izmantošanu un to iespējām Eiropā.
Konference un diskusija «Atvērtā Eiropa: Atvērtie dati atvērtai sabiedrībai» ir viens no oficiālajiem Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumiem. Diskusijas un konferences tiešraide pieejama ŠEIT
Foto: Raitis Supe
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 % 
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 %