Jau redzams, ka rītos agrāk kļūst gaišs un vakaros vēlāk iestājas tumsa – tas liecina par pavasara tuvošanos. Ziemas pavadīšanas un pavasara sagaidīšanas rituāls dziļi iesakņojies ne tikai latviešu, bet arī slāvu tautu – krievu, ukraiņu, baltkrievu – tradīcijās, tāpēc 21. februārī no pulksten 13 Jelgavā tiks svinēta Masļeņica.
Ilze Knusle-Jankevica
«Masļeņicas pasākumu var dalīt divās daļās. Pirmā daļa sāksies pulksten 13 Jelgavas kultūras nama Deju zālē – tajā ar jaunu programmu uzstāsies teātra trupa «Poteha» no Rīgas Vladimira Astapenko vadībā. Viņu priekšnesumā tiks iesaistīta arī publika, un mērķauditorija ir bērni vecumā no četriem līdz desmit gadiem,» stāsta Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes kultūras darba speciāliste Evika Kaufelde, piebilstot, ka pasākums notiks krievu un latviešu valodā. «Teātra trupa rādīs stāstu par jaunekli Jemeļu, kurš dosies pasaulē meklēt līgavu. Bet vispirms noķers līdaku, kura spēj izpildīt ikvienu vēlēšanos,» ieskicē E.Kaufelde, piebilstot, ka stāstā tiks ievīti spēļu un rotaļu elementi, dziesmas, lai to līdz galam varētu izstāstīt trupas aktieri kopā ar pasākuma dalībniekiem.
Tā kā slāvu tautas Masļenicu svin nedēļas garumā, uzvedumā tiks arī pastāstīts, kāda katrai nedēļas dienai ir nozīme un kādas tradīcijas tajā veicamas. Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste skaidro, ka pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, no salmiem un citiem pieejamiem materiāliem jāizveido Masļeņicas lelle. Nākamā ir «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās. Trešā diena – «Kārumniece»: šajā dienā znots ar paša ceptām pankūkām iet ciemos pie sievasmātes. «Svinēšana» jeb «Plašā ceturtdiena» domāta tam, lai visi saimnieciskie darbi tiktu padarīti un atlikušajās nedēļas dienās varētu svinēt Masļeņicu. Piektdiena – «Sievasmātes vakarēšana» –, kurā sievasmāte ar saviem radiniekiem un draugiem veic atbildes gājienu un iet ciemos pie znota. Sestajā dienā ar salmu lelles, kas simbolizē ziemu, dedzināšanu aizvada ziemu līdz nākamajam gadam. Pēdējā Masļeņicas dienā – «Piedošanas svētdienā» – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild «Dievs piedos!».
Otrā pasākuma daļa sāksies pulksten 14 skvērā aiz kultūras nama. Tajā paredzētas dažādas aktivitātes, kurās piedaloties svētku apmeklētāji pelnīs kuponus, ko vēlāk varēs iemainīt pret gardām pankūkām. «Pankūkas ir viens no galvenajiem Masļeņicas simboliem – tās simbolizē sauli, siltumu, kaut kā jauna sākumu,» piebilst E.Kaufelde. Vēl Masļeņica saistās ar salmu lelles jeb Masļeņicas dedzināšanu, kas arī nozīmē ziemas, tumsas, visa sliktā padzīšanu un pavasara, gaismas un kaut kā jauna sagaidīšanu – arī šis rituāls tiks veikts. «Paredzēts, ka skvērā aiz kultūras nama būs arī zirgs ar kamanām vai ratiem – atkarībā no laikapstākļiem – un vizinās ikvienu gribētāju. Darbosies arī leļļu darbnīca, kurā no diegiem un lupatiņām tiks izgatavotas lelles talismani, kas pasargās no negatīvā veselu gadu,» papildina Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste. Atrakcijas organizēs Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas biedrības.
«Masļeņica aiziet, kopā ar to aiziet arī ziema, lai dotu vietu pavasarim. Masļeņicas svinēšanā gaidīts ikviens interesents, īpaši bērni ar vecākiem, jo tā ir lieliska iespēja pavadīt laiku ģimenei ārpus mājām, varbūt arī uzzināt ko jaunu, iepazīt jaunus draugus,» E.Kaufelde aicina pasākumā piedalīties ikvienu jelgavnieku. Dalība pasākumā (abās daļās) ir bez maksas.
Jāpiebilst, ka Masļeņicas pasākumu organizē Sabiedrības integrācijas pārvalde, atbalsta Jelgavas krievu biedrība «Istok», Jelgavas baltkrievu biedrība «Ļanok», Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa un apvienības «Brīvprātīgie Jelgavai» jaunieši.
Foto: no JV arhīva
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 % 
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 %