Šodien vairāki desmiti jelgavnieku tikās pie kultūras nama «Rota» Pārlielupē, lai, godinot komunistisko represiju upurus, noliktu ziedus pie piemiņas akmens. «Ar savu klātbūtni mēs izrādām cieņu deportētajiem. Man tas ir svarīgi, jo arī manu opi izsūtīja, kad viņš bija pavisam mazs. Par laimi, viņam izdevās atgriezties, bet bez vecākiem. Atgriežoties Latvijā, viņu audzināšanā pieņēma kāda tante Saldū. Šobrīd opis dzīvo Skrundā,» stāsta 4. vidusskolas 11. klases audzēknis Viesturs Izkalns.
Ritma Gaidamoviča
Viņš ir viens no vairāk nekā desmit jauniešiem, kurš šodien piedalījās piemiņas brīdī pie kultūras nama «Rota». Izrādot cieņu, ziedus nolika arī Jelgavas pilsētas domes vadība, Jelgavas un Ozolnieku novada domes pārstāvji, represēto biedrības «Staburadze» pārstāvji un citi jelgavnieki. «Jau 26. reizi mēs 5. februārī tiekamies šeit, Pārlielupē, kur sācies latviešu tautas ciešanu ceļš. Tieši šajā laukumā uz barakām sadzina mūsu ļaudis, tostarp bērnus, lai ar vilcienu tos tālāk izsūtītu prom. Mūsu biedrības biedre Austra Niparte, kurai šobrīd jau vairāk nekā 90 gadu, atminas tos šausmīgos notikumus, kā šeit cilvēki ceļos krita, aukstumā gaidīja vilcienu… Pirmais vilciens aizbrauca 16. februārī,» piemiņas pasākumā klātesošos uzrunāja Jelgavas novada represēto biedrības «Staburadze» vadītāja Valda Dzintare, atgādinot, ka pret vēstures notikumiem nedrīkstam būt vienaldzīgi.
Uzrunātie jaunieši portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst, ka par atceres dienām skolās un arī ģimenēs diemžēl tiek runāts par maz. Viņi pieļauj, ka pat vēstures stunda varētu notikt nevis klasē, bet gan šādā piemiņas pasākumā.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, pieminot 1945. gada notikumus, pieskārās arī šodienas notiekošajam Ukrainā, Palestīnā un Sīrijā, atzīmējot, ka vislabāk šos notikumus saprot tie, kuri piedzīvojuši kara šausmas. «Dzīvosim mierā, saticībā! Patriotisms nav tukšs vārds, kuru var iemācīt tāpat – tā ir tēvzemes mīlestība,» uzsver A.Rāviņš.
Jāatzīmē, ka tieši pie kultūras nama «Rota» 1945. gadā atradās nometne. Tajā pirms izsūtīšanas uz nometinājuma vietām Krievijā tika formēti vilcienu vagoni ar aizturētajiem Jelgavas iedzīvotājiem. Deportēti tika ap 6000 Latvijas cilvēku. Dažiem represētajiem izdevās atgriezties dzimtenē, taču liela daļa tā arī nepārbrauca.
Foto: Raitis Supe
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 % 
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 %