2.2 °C, 3.7 m/s, 87.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTeklas kundze 105 gadu vecumā vēl gatava pakomandēt
Teklas kundze 105 gadu vecumā vēl gatava pakomandēt
02/02/2015

«Man vēl dikti gribas dzīvot!» apņēmīgi saka Tekla Šepeļeva, kura 1. februārī atzīmēja savu 105. dzīves jubileju. «Lai veselība, možs prāts un lai jaunie ieklausās jūsu padomos!» sveicot šobrīd senāko jelgavnieci svētkos, novēlēja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pēdējo desmitu gadu laikā neviens cits Jelgavas iedzīvotājs tik cienījamu mūžu nav nodzīvojis.

Sintija Čepanone

«Man vēl dikti gribas dzīvot!»
apņēmīgi saka Tekla Šepeļeva, kura 1. februārī atzīmēja savu 105.
dzīves jubileju. «Lai veselība, možs prāts un lai jaunie ieklausās
jūsu padomos!» sveicot šobrīd senāko jelgavnieci svētkos, novēlēja
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pēdējo desmitu gadu
laikā neviens cits Jelgavas iedzīvotājs tik cienījamu mūžu nav
nodzīvojis.

Trīs bērni, astoņi mazbērni un deviņi
mazmazbērni – tuvinieki spriež, ka tieši ģimene ir tā, kuras dēļ
vecmāte, kā viņu sauc visi tuvie cilvēki, tik ilgi nodzīvojusi.
«Vecmāte pārdzīvoja ļoti grūtus gadus, un tas, šķiet, viņai deva
spītu dzīvot. Pēc tam bija prieks, ka to spējusi, un parādījās
milzīgs gribasspēks dzīvot – redzēt, kā izaug viņas bērni, mazbērni
un mazmazbērni,» saka dēls Valdis un kundzes vedekla Staņislava,
kuri vecmāti Jelgavā aprūpē jau gadus septiņus. Valdis stāsta, ka
mamma ir no Latgales – Līvāniem –, taču cara laikā izceļoja uz
Sibīriju. «Man tēvs aizgāja karā un vairs neatgriezās – man bija
kāds pusotrs gads –, un mamma palika viena ar trim bērniem. Latvijā
mēs atgriezāmies 1947. gada pavasarī. Atceros, ka bērnībā dzīvojām
ļoti lielā nabadzībā – pavasarī staigājām pa laukiem un bijām
priecīgi, ja kādu vēl sasaluši kartupeli zemē atradām. To tad arī
cepām uz krāsniņas,» atceras Valdis, piebilstot, ka pašiem kaut ko
izaudzēt nemaz nav bijis viegli – gan tāpēc, ka zeme nav bijusi
diez ko auglīga, gan tāpēc, ka viss iestādītais pa nakti jau bijis
izrakts…  

Novērtējot to, ko mamma devusi viņiem,
tagad par vecmāti rūpējas bērni un mazbērni. Atgriežoties no
Sibīrijas, ģimene dzīvojusi Talsu pusē, kur par mammu vēlāk rūpējās
Valda vecākā māsa Janīna, bet nu jau septiņus gadus viņa
pārcēlusies uz dzīvi pie jaunākā dēla ģimenes Jelgavā. «Es viņā
ļoti novērtēju to mātišķumu, gādību, pozitīvo skatījumu uz dzīvi.
Vēl pirms gada viņa pati sekoja līdzi ziņām, bet tagad pasaulē
notiekošo stāstu viņai es – cenšos vienmēr viņai būt līdzās,
parunāties, uzmundrināt, lai viņai vienmēr labs un priecīgs prāts,»
saka vedekla.

Arī pati Teklas kundze atzīst, ka ar
bērniem viņai ir paveicies. «Labi bērni man ir. Nav neviena, kas
neklausa!» saka jubilāre, piebilstot, ka ir katoliete un ikdienā
viņai ļoti palīdz arī lūgšanas. Ģimene piebilst, ka tik ilgu mūžu
kā vecmāte, cik zināms, dzimtā neviens vēl nav
nodzīvojis.

«Vecmātei vienmēr ir savs viedoklis. Jā,
pakomandēt viņai patīk – kad dārzu ravēja, viņa vienmēr bija klāt
un komandēja, kā vajag. Tagad jau viņai grūtāk pārvietoties, taču
vēl pirms gada – štoks rokā, un uz otro stāvu pati kāpa televizoru
skatīties,» saka mazdēls Andris, piebilstot, ka viņa vecmāte
vienmēr ir bijusi ļoti godīga.

A.Rāviņš, sveicot Teklas kundzi,
atgādināja, ka šis gads arī pilsētai ir nozīmīgas jubilejas gads.
«Mēs ļoti lepojamies ar cilvēkiem, kuri tik ilgu mūžu nodzīvojuši
un var dalīties savā pieredzē ar jaunajiem. Lai veselība, možs
prāts un lai jaunie ieklausās jūsu padomos! Tūlīt taču būs
pavasaris – jūsu padoms dārza darbos noteikti noderēs,» tā
A.Rāviņš. Līdztekus ziediem un pašvaldības sarūpēti dāvanai
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne jubilārei
pasniedza arī 143 eiro naudas pabalstu veselības stiprināšanai –
šādu atbalstu ik gadu savā dzimšanas dienā saņem ikviens Jelgavas
iedzīvotājs, kurš nodzīvojis 100 vai vairāk gadu.

Foto: Raitis Supe