«Man vēl dikti gribas dzīvot!» apņēmīgi saka Tekla Šepeļeva, kura 1. februārī atzīmēja savu 105. dzīves jubileju. «Lai veselība, možs prāts un lai jaunie ieklausās jūsu padomos!» sveicot šobrīd senāko jelgavnieci svētkos, novēlēja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pēdējo desmitu gadu laikā neviens cits Jelgavas iedzīvotājs tik cienījamu mūžu nav nodzīvojis.
Sintija Čepanone
Trīs bērni, astoņi mazbērni un deviņi mazmazbērni – tuvinieki spriež, ka tieši ģimene ir tā, kuras dēļ vecmāte, kā viņu sauc visi tuvie cilvēki, tik ilgi nodzīvojusi. «Vecmāte pārdzīvoja ļoti grūtus gadus, un tas, šķiet, viņai deva spītu dzīvot. Pēc tam bija prieks, ka to spējusi, un parādījās milzīgs gribasspēks dzīvot – redzēt, kā izaug viņas bērni, mazbērni un mazmazbērni,» saka dēls Valdis un kundzes vedekla Staņislava, kuri vecmāti Jelgavā aprūpē jau gadus septiņus. Valdis stāsta, ka mamma ir no Latgales – Līvāniem –, taču cara laikā izceļoja uz Sibīriju. «Man tēvs aizgāja karā un vairs neatgriezās – man bija kāds pusotrs gads –, un mamma palika viena ar trim bērniem. Latvijā mēs atgriezāmies 1947. gada pavasarī. Atceros, ka bērnībā dzīvojām ļoti lielā nabadzībā – pavasarī staigājām pa laukiem un bijām priecīgi, ja kādu vēl sasaluši kartupeli zemē atradām. To tad arī cepām uz krāsniņas,» atceras Valdis, piebilstot, ka pašiem kaut ko izaudzēt nemaz nav bijis viegli – gan tāpēc, ka zeme nav bijusi diez ko auglīga, gan tāpēc, ka viss iestādītais pa nakti jau bijis izrakts…
Novērtējot to, ko mamma devusi viņiem, tagad par vecmāti rūpējas bērni un mazbērni. Atgriežoties no Sibīrijas, ģimene dzīvojusi Talsu pusē, kur par mammu vēlāk rūpējās Valda vecākā māsa Janīna, bet nu jau septiņus gadus viņa pārcēlusies uz dzīvi pie jaunākā dēla ģimenes Jelgavā. «Es viņā ļoti novērtēju to mātišķumu, gādību, pozitīvo skatījumu uz dzīvi. Vēl pirms gada viņa pati sekoja līdzi ziņām, bet tagad pasaulē notiekošo stāstu viņai es – cenšos vienmēr viņai būt līdzās, parunāties, uzmundrināt, lai viņai vienmēr labs un priecīgs prāts,» saka vedekla.
Arī pati Teklas kundze atzīst, ka ar bērniem viņai ir paveicies. «Labi bērni man ir. Nav neviena, kas neklausa!» saka jubilāre, piebilstot, ka ir katoliete un ikdienā viņai ļoti palīdz arī lūgšanas. Ģimene piebilst, ka tik ilgu mūžu kā vecmāte, cik zināms, dzimtā neviens vēl nav nodzīvojis.
«Vecmātei vienmēr ir savs viedoklis. Jā, pakomandēt viņai patīk – kad dārzu ravēja, viņa vienmēr bija klāt un komandēja, kā vajag. Tagad jau viņai grūtāk pārvietoties, taču vēl pirms gada – štoks rokā, un uz otro stāvu pati kāpa televizoru skatīties,» saka mazdēls Andris, piebilstot, ka viņa vecmāte vienmēr ir bijusi ļoti godīga.
A.Rāviņš, sveicot Teklas kundzi, atgādināja, ka šis gads arī pilsētai ir nozīmīgas jubilejas gads. «Mēs ļoti lepojamies ar cilvēkiem, kuri tik ilgu mūžu nodzīvojuši un var dalīties savā pieredzē ar jaunajiem. Lai veselība, možs prāts un lai jaunie ieklausās jūsu padomos! Tūlīt taču būs pavasaris – jūsu padoms dārza darbos noteikti noderēs,» tā A.Rāviņš. Līdztekus ziediem un pašvaldības sarūpēti dāvanai Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne jubilārei pasniedza arī 143 eiro naudas pabalstu veselības stiprināšanai – šādu atbalstu ik gadu savā dzimšanas dienā saņem ikviens Jelgavas iedzīvotājs, kurš nodzīvojis 100 vai vairāk gadu.
Foto: Raitis Supe