Šobrīd skursteņslauķi līdztekus ieplānotiem profilaktiskiem pasākumiem lielākoties saņem izsaukumus no iedzīvotājiem, kuru mājās «bez iemesla» krāsns vairs nekuras un skurstenis pārstājis vilkt. Taču vairumā gadījumu izrādās, ka iemesls ir gaužām vienkāršs – vai nu skurstenis skursteņslauķi nav redzējis vispār, vai redzējis reti, vai skursteņslauķa lomā iejuties pats vai kaimiņš. Taču ne tikai normatīvajos aktos noteikto prasību, bet arī savas un apkārtējo drošības dēļ skursteņa tīrīšana ir jāuztic sertificētam skursteņslaucītājam. Jelgavā tādi ir trīs.
Sintija Čepanone
Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības skursteņslauķis ar zeļļa diplomu Dainis Strautiņš stāsta, ka, salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem, cilvēku attieksme ir mainījusies – kaut nedaudz, viņi tomēr kļuvuši atbildīgāki, apzinoties nepieciešamību gan regulāri tīrīt skursteni, gan arī to uzticēt profesionālim. «Taču, kaut arī mudinām skursteņa tīrīšanu neatstāt uz pēdējo brīdi, tieši rudenī – apkures sezonas sākumā – ir pats saspringtākais darba grafiks,» saka D.Strautiņš. Runājot par pēdējo gadu tendencēm Jelgavā, viņš atklāj, ka arvien vairāk privātmājās īpašnieki izvēlas ierīkot dabasgāzes apkures sistēmu, savukārt, ja siltumu nodrošina krāsns, malkas vietā priekšroka tiek dota briketēm. «Lai gan malka izmaksu ziņā arī sanāk lētāk par briketēm, pilsētā trūkstot regulāra kvalitatīvas malkas piegādes piedāvājuma,» saka viņš, gan uzsverot, ka neatkarīgi no apkures veida kaut vai paša drošības dēļ skursteņslauķa pakalpojumi jāizmanto visiem, kuru mājai ir skurstenis.
Viena skursteņa tīrīšana pilsētā maksā vidēji 35 eiro. «Taču, apzinoties, ka apkure nav tikai skurstenis, pie reizes meistars vai zellis pārbauda arī apkures ierīces stāvokli,» saka D.Strautiņš. Savukārt citāda situācija ir daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri – tur skursteņa tīrīšanu organizē mājas pārvaldnieks, taču, lai pārliecinātos par krāsns vai plīts tehnisko stāvokli katrā dzīvoklī, skursteņslauķis jāuzaicina pašiem mājokļa īpašniekiem. Pēc pieredzes viņš zina teikt, ka šādu apzinīgu dzīvokļa īpašnieku ir diezgan maz. «Kad cilvēks ierauga, ka daudzdzīvokļu mājai tiek tīrīts skurstenis, varbūt kāds arī palūdz pie reizes paskatīties krāsni savā dzīvoklī, taču tā nenotiek bieži, jo par šo pakalpojumu jau jāmaksā pašam īpašniekam. Taču ne visi vēlas preventīviem pasākumiem tērēt naudu, un sanāk, ka līdzekļi tiek taupīti uz pašu drošības rēķina,» norāda D.Strautiņš, piebilstot, ka šādu situāciju itin bieži varot attiecināt arī uz privātmāju īpašniekiem.
Vai nācies piedzīvot situācijas, kad pat skursteņslauķis vairs nespēj palīdzēt? D.Strautiņš atbild noliedzoši, jo pat viskritiskākajās situācijās izeju izdodas atrast. «Ir bijis, ka skurstenis tā «aizaudzis», ka piķis ar lielu spēku jākasa nost, un galvenais iemesls šādām situācijām ir tas, ka skurstenis nav tīrīts gadiem vai laiku pa laikam pats saimnieks to «pabikstījis». Un tikai tad, kad situācija kļuvusi kritiska un paša spēkiem vairs galā netiek, palīdzību meklē pie profesionāļa,» stāsta skursteņslauķis, sakot, ka parasti pēc šādiem gadījumiem cilvēks arī kļūst par patstāvīgo skursteņslaucītāja klientu un turpmāk viņa pakalpojumus izmanto regulāri.
Savukārt kā lielāko problēmu viņš min cilvēku vēlmi visu, tostarp apkures ierīci, ierīkot pēc iespējas kompaktāku, kas īpaši aktuāli esot jaunuzceltajās privātmājās. «Piekļūšana apkures ierīcei un skurstenim ir nianse, par kuru cilvēki bieži vien nepadomā. Mājai jumts ir, skurstenis ir, bet lūkas, pa kuru var piekļūt skurstenim, nav, un tad nu mums nākas pielietot alpīnisma cienīgus paņēmienus, lai tiktu tam klāt,» saka zellis.
Sertificēta skursteņslauķa pakalpojumus Jelgavā nodrošina:
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, tālrunis 630230163023015, 29549544.
SIA «Latakva Jelgava», tālrunis 6302099963020999.
Ilustrācija no JV arhīva
0.6 °C,
3.8 m/s,
94.2 % 
0.6 °C,
3.8 m/s,
94.2 %