No kopumā 414 mājām, kuru pārvaldnieks ir SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), 124 ir tādas, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkures sistēmai. Tas nozīmē, ka siltumu savā mājoklī iedzīvotāji nodrošina paši, kurinot krāsni vai plīti. «Var jau domāt: kas tad tur – iekurinu krāsni, un man ir labi! Bet to, ka krāsns ir bīstama iekārta, pret kuru jāizturas ar ārkārtīgi lielu atbildību, prātā diemžēl patur tikai apzinīgākie dzīvokļu īpašnieki, kuri ir bezspēcīgi, kad mājā notiek ugunsnelaime kāda kaimiņa nolaidības dēļ,» saka JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis.
Sintija Čepanone
Viņš stāsta, ka vēl salīdzinoši nesen, apsekojot kādas daudzdzīvokļu mājas sildierīču tehnisko stāvokli atsevišķajos dzīvokļu īpašumos, aina pavērās patiesi šausminoša: no kopumā 13 dzīvokļiem tikai četros sildierīces – krāsnis un plītis – speciālisti atzina par ekspluatācijā drošām. «Nav daudz tādu dzīvokļu īpašnieku, kas atceras, kad pēdējo reizi uzticējis speciālistam pārbaudīt kaut vai savas krāsns oderējuma stāvokli, lai gan atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem tas ir jādara divas reizes gadā – pirms un pēc apkures sezonas,» tā J.Vidžis, uzsverot, ka apkures iekārtu un ierīču, tostarp krāsns un dūmvada, tehniskais stāvoklis atsevišķajā dzīvokļa īpašumā ir dzīvokļa īpašnieka atbildība – nama pārvaldnieka kompetencē ir tikai kopīpašuma uzturēšana, ko apsaimniekotājam deleģē dzīvokļu īpašnieki, tam nodrošinot arī nepieciešamo finansējumu.
J.Vidžis stāsta, ka, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri JNĪP regulāri organizē skursteņu tīrīšanu, pirms un pēc apkures sezonas – kopīpašumā esošo bīstamo iekārtu apsekošanu un par nepieciešamajiem darbiem informē dzīvokļu īpašniekus. Ja dzīvokļu īpašnieki apzinīgi maksājuši par nama apsaimniekošanu un uzturēšanu, šādi darbi pēc iespējas ātrāk tiek veikti par uzkrātajiem līdzekļiem, un cilvēki var būt mierīgi, ka izdarījuši visu, lai netiktu apdraudēti. «Pilsētā ir šādi pozitīvie piemēri, taču, jāatzīst, drīzāk šādas mājas ir izņēmums, jo liela daļa mājās ar krāsns apkuri dzīvojošo ne tikai nepievērš uzmanību, piemēram, skursteņa kritiskajam stāvoklim, uz ko norādījis pārvaldnieks, bet pat ignorē elementārus drošības pasākumus. Piemēram, cik ir tādu, kuri kā kurināmo izmanto nevis malku, bet impregnētu koku, lakotas mēbeles – šiem materiāliem taču ir pavisam cita degšanas temperatūra! Ir jāapzinās, ka sekas, regulāri neapsekojot apkures iekārtas un neveicot nepieciešamos remontdarbus, var būt neprognozējamas un kaut tikai viena dzīvokļa īpašnieka bezatbildīgā attieksme var radīt ievērojamus zaudējumus visiem kaimiņiem,» par savu atbildību arī kaimiņu priekšā aicina aizdomāties J.Vidžis, atgādinot arī, ka dzīvokļa īpašniekam neatkarīgi no apstākļiem jānodrošina, lai telpās gaisa temperatūra atbilstoši normatīviem nebūtu zemāka par 15 grādiem pēc Celsija, tāpēc ziemas mēnešos ekspluatācijai droša apkures ierīce ir vēl jo svarīgāka.
Viņš spriež, ka nama pārvaldnieks var šim jautājumam pieiet tikai formāli: kopīpašuma apsekošanu esam veikuši, dzīvokļu īpašniekus informējuši, atsaucība no viņiem nav – paši vainīgi, ja notiek nelaime! «Taču mēs ļoti vēlamies panākt, lai sekotu arī reāla darbība – pārvaldnieks nav tiesīgs organizēt remontdarbus kopīpašumā, ja nav atbilstoša dzīvokļu īpašnieku lēmuma un finansējuma, savukārt to nav iespējams panākt, ja iedzīvotāji pat nav ieinteresēti risināt šo jautājumu. Pārvaldnieks nevar ar varu piespiest dzīvokļu īpašniekus rūpēties par kopīpašumu, kur nu vēl par savu atsevišķo dzīvokļa īpašumu, tostarp krāsns vai plīts tehnisko stāvokli tajā,» tā J.Vidžis, gan piebilstot, ka nereti situācijās, kad kaut kas notiek cilvēka personīgajā īpašumā un turklāt paša nolaidības dēļ tieši nama pārvaldnieks ir tas, pret ko nepamatoti tiek celtas pretenzijas.
Tuvojoties apkures sezonas beigām, JNĪP iecerējusi vēl neatlaidīgāk uzrunāt ar malku apkurināmo daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus, informējot un skaidrojot atbildību pret bīstamajām iekārtām ne tikai kopīpašumā, bet arī savā atsevišķajā īpašumā, un mudinot šim jautājumam nopietni pievērsties, lai sagatavotos jaunajai apkures sezonai. «Iespējams, vismaz daļu dzīvokļu īpašnieku mums izdosies pārliecināt par situācijas nopietnību,» tā J.Vidžis, uzsverot, ka pārvaldnieks ir gatavs sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem risināt šo jautājumu, nodrošinot arī iespēju par veiktajiem darbiem norēķināties pakāpeniski.
Ilustrācija no JV arhīva
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 % 
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 %