2009. gadā visvairāk bērnu Latvijā gājuši bojā noslīkstot, kā arī ciešot ceļu satiksmes nelaimes gadījumos, šodien Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputātus informēja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate.
Apkopotie dati liecinot, ka šie divi nāves cēloņi bērniem vecumā līdz 18 gadiem ir attiecīgi 32% gadījumos, 23% gadījumu nāves cēlonis ir tīšs paškaitējums, piemēram, pašnāvība, rīcība narkotiku ietekmē, vēlme atdarināt filmu varoņus.
5% nāves cēlonis ir kritieni, 4% attiecīgi – saindēšanās un vardarbība.
Šmate arī stāsta, ka, neskatoties uz lielo bērnu mirstību ceļu satiksmes negadījumos, pēdējo gadu laikā, pateicoties sadarbībai ar policijas darbiniekiem, letāli transporta negadījumi mazinās. Tai pat laikā palielinās pašnāvību skaits vecumā no 15 gadiem.
Bērni vecumā līdz četriem gadiem visbiežāk – 67% gadījumu – traumas gūst mājās, un biežākie traumu veidi ir kritieni, noslīkšana piemājas dīķos, peļķēs, vannās, apdegumi un applaucējumi.
Vecumā no 15 līdz 19 gadiem bērni visbiežāk traumas gūst transporta zonā – 22% gadījumu, mājās – 21%, sporta zonā – 16%. Biežākie traumu veidi ir lūzumi un sasitumi.
Vecumā četriem līdz 15 gadiem bērni gūst mazāk traumu, ko speciālisti skaidro ar to, ka viņi vairs nav tik neaizsargāti kā pirmajos dzīves gados, turklāt, iespējams, viņi lielāko dzīves daļu pavada mācoties, mazāk izklaidējas.
Traumu reģistra dati liecinot, ka traumu skaitam šogad tendence samazināties, taču Šmate skaidro, ka tas tāpēc, ka tagad tiek reģistrētas tikai stacionāru traumas, ambulatorie dienesti par traumām neziņo.
Kā skaidro Šmate, lai traumatismu mazinātu, svarīga ir izglītošana, teritoriju labiekārtošana, nožogojot maziem bērniem viegli pieejamas, bet bīstamas vietas, kā arī peldēt prasmes apgūšana.
Inguna Rībena izteica priekšlikumu, ka skolās varētu rosināt ieviest noteiktu peldēšanas apmācību, jo šovasar tika ziņots par daudziem negadījumiem uz ūdens. Taču, ņemot vērā, ka ne visur ir baseini, tad to varētu ieviest vismaz skolās, kur šāda iespēja pastāv.
Deputāti arī atzina, ka nereti cilvēki vairāk pievēršas un ievērojamākus līdzekļus tērē savu auto vai suņu uzturēšanai un apkopšanai, nevis bērniem.
LETA