8.2 °C, 1.9 m/s, 84 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVisvairāk bērnu bojā iet ceļu satiksmes negadījumos un noslīkstot
Visvairāk bērnu bojā iet ceļu satiksmes negadījumos un noslīkstot
07/09/2010

2009. gadā visvairāk bērnu Latvijā gājuši bojā noslīkstot, kā arī ciešot ceļu satiksmes nelaimes gadījumos, šodien Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputātus informēja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate.

2009. gadā visvairāk bērnu Latvijā gājuši bojā
noslīkstot, kā arī ciešot ceļu satiksmes nelaimes gadījumos, šodien
Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputātus
informēja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības
departamenta direktore Inga Šmate.

Apkopotie dati liecinot, ka šie divi nāves cēloņi bērniem vecumā
līdz 18 gadiem ir attiecīgi 32% gadījumos, 23% gadījumu nāves
cēlonis ir tīšs paškaitējums, piemēram, pašnāvība, rīcība narkotiku
ietekmē, vēlme atdarināt filmu varoņus.

5% nāves cēlonis ir kritieni, 4% attiecīgi – saindēšanās un
vardarbība.

Šmate arī stāsta, ka, neskatoties uz lielo bērnu mirstību ceļu
satiksmes negadījumos, pēdējo gadu laikā, pateicoties sadarbībai ar
policijas darbiniekiem, letāli transporta negadījumi mazinās. Tai
pat laikā palielinās pašnāvību skaits vecumā no 15 gadiem.

Bērni vecumā līdz četriem gadiem visbiežāk – 67% gadījumu –
traumas gūst mājās, un biežākie traumu veidi ir kritieni,
noslīkšana piemājas dīķos, peļķēs, vannās, apdegumi un
applaucējumi.

Vecumā no 15 līdz 19 gadiem bērni visbiežāk traumas gūst
transporta zonā – 22% gadījumu, mājās – 21%, sporta zonā – 16%.
Biežākie traumu veidi ir lūzumi un sasitumi.

Vecumā četriem līdz 15 gadiem bērni gūst mazāk traumu, ko
speciālisti skaidro ar to, ka viņi vairs nav tik neaizsargāti kā
pirmajos dzīves gados, turklāt, iespējams, viņi lielāko dzīves daļu
pavada mācoties, mazāk izklaidējas.

Traumu reģistra dati liecinot, ka traumu skaitam šogad tendence
samazināties, taču Šmate skaidro, ka tas tāpēc, ka tagad tiek
reģistrētas tikai stacionāru traumas, ambulatorie dienesti par
traumām neziņo.

Kā skaidro Šmate, lai traumatismu mazinātu, svarīga ir
izglītošana, teritoriju labiekārtošana, nožogojot maziem bērniem
viegli pieejamas, bet bīstamas vietas, kā arī peldēt prasmes
apgūšana.

Inguna Rībena izteica priekšlikumu, ka skolās varētu rosināt
ieviest noteiktu peldēšanas apmācību, jo šovasar tika ziņots par
daudziem negadījumiem uz ūdens. Taču, ņemot vērā, ka ne visur ir
baseini, tad to varētu ieviest vismaz skolās, kur šāda iespēja
pastāv.

Deputāti arī atzina, ka nereti cilvēki vairāk pievēršas un
ievērojamākus līdzekļus tērē savu auto vai suņu uzturēšanai un
apkopšanai, nevis bērniem.

LETA