Vidējā izmaksātā vecuma pensija Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bijusi 176,28 lati mēnesī, kas ir līdz šim augstākais rādītājs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
CSP datubāzē pieejami dati par laiku no 2000. gada, un tie liecina, ka desmit gadu laikā vecuma pensijas vidēji palielinājušās trīskārt – no 58,07 latiem 2000.gada trešajā ceturksnī līdz jau pieminētajiem 176,28 latiem šogad.
Šā gada pirmajā ceturksnī ikmēneša izmaksātā pensija veidoja 169,1 latu, bet otrajā ceturksnī – 175,72 latus.
Saskaņā ar CSP datiem pensiju vidējais apmērs jau desmit gadus pakāpeniski pieauga, izņēmums bija trešais un ceturtais ceturksnis pērn, kad saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu pensijas tika samazinātas par 10%, bet strādājošiem pensionāriem par 70%. Vēlāk Satversmes tiesa šo soli atzina par neatbilstošu Satversmei un lika ieturētās pensijas atmaksāt.
Ja pērn pirmajā ceturksnī vidējā vecuma pensija bija 171,99 lati un otrajā ceturksnī 173,16 lati, tad jau trešajā ceturksnī tā bija sarukusi līdz 151,76 latiem un ceturtajā ceturksnī līdz 154,93 latiem.
No jauna piešķirto mēneša vecuma pensiju vidējais apmērs šā gada pirmajā ceturksnī bija 213,26 lati, otrajā ceturksnī – 206,52 lati, bet trešajā ceturksnī – 210,22 lati.
Savukārt pērn no jauna piešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs bija sasniedzis savus augstākos rādītājus. Pirmajā ceturksnī tie bija vidēji 219,06 lati, otrajā – 220,86 lati, trešajā – 211,12 lati, bet ceturtajā – 215,33 lati.
Šā gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā bija 475 273 vecuma pensionāri. To skaits, tāpat kā Latvijas iedzīvotāju skaits, pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies. 2000. gada sākumā Latvija bija 518 938 vecuma pensionāri.
Tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras sasniegušas likumā noteikto pensijas piešķiršanas vecumu (patlaban – 62 gadi), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par desmit gadiem.
LETA
4 °C,
1.4 m/s,
92.7 % 
4 °C,
1.4 m/s,
92.7 %