Pēc divām nedēļām notiks izsole, kurā plānots pārdot maksātnespējīgā «Solar energy» zemi – uzņēmumam tā arī neizdevās realizēt vērienīgo ieceri un uzbūvēt Jelgavā saules bateriju ražotni. Pēdējā laikā izsolīti vēl vairāki industriālie objekti Jelgavā – nu jau maksātnespējīgu uzņēmumu īpašumi. Interese par tiem pagaidām izrādīta nav, un nekustamā īpašuma nozares speciālisti uzskata – traucē galvaspilsētas tuvums.
Ilze Knusle-Jankevica
Pagājušā gada augustā vēl nekas neliecināja, ka uzņēmumu «Solar energy» būtu piemeklējusi krīze, jo tas plānoja izsludināt konkursu par saules bateriju ražošanas iekārtu iegādi. Arī būvlaukumā notika sagatavošanās darbi, lai varētu sākt būvēt pašu ražošanas kompleksu. Bet jau drīzumā, 17. aprīlī, tiks izsolīts nekustamais īpašums Jaunajā ceļā 7 – 20 223 kvadrātmetri zemes –, kura sākumcena ir 12 500 latu. Piedzinējs ir Jelgavas biznesa inkubators, kurā darbojās šis uzņēmums.
Uz jautājumu, kas tad īsti notika, Uldis Laurinovičs, kurš pērnvasar bija uzņēmuma valdes loceklis, stāstīja par attīstības plāniem un komentēja iepirkumus, šobrīd atbildēt atsakās, norādot: «Es jau kādu gadu tajā uzņēmumā vairs nestrādāju.» Savukārt, zvanot uz publiskoto stacionāro tālruņa numuru, klausuli pacēla grāmatvede, kas norādīja – jaunie īpašnieki ir ārzemnieki un arī šobrīd atrodas ārpus Latvijas. «Lursoft» datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma valdes loceklis ir Uzbekistānas iedzīvotājs Mashrabs Saidmuradovs.
Tikpat nerunīgs ir arī «JIC Biznesa inkubators» vadītājs Agris Ķipurs, norādot, ka situācija jākomentē kādam no uzņēmuma pārstāvjiem. «Varu pateikt vien to, ka «Solar energy» bija neveiksmīgs inkubējamais, kuram bijām palīdzējuši piesaistīt valsts atbalstu un kurš bija noslēdzis līgumu ar LIAA, bet projekts tā arī netika uzsākts,» tā A.Ķipurs, norādot, ka uzņēmumam pret inkubatoru palikušas neizpildītas parādsaistības.
Tiesa, šis nav vienīgais uzņēmums, kura īpašumi nonākuši nekustamā īpašuma tirgū. Pēdējā mēneša laikā notikušas trīs izsoles, kurās jaunus īpašniekus meklēja vēja tunelis (ēka, zeme un iekārtas), «Zemgales piena» ēkas un zeme, kā arī «Larelini» nekustamie īpašumi. Tomēr visos trīs gadījumos uz izsoli neieradās neviens interesents, un tās tika atzītas par nenotikušām. Saskaņā ar likumdošanu nodrošinātajam kreditoram jālemj, vai īpašumu paturēt vai rīkot atkārtotu izsoli, kurā īpašumu sākumcena būs jau krietni zemāka.
Šobrīd vienīgā savu nostāju ir paudusi «Nordea» banka, norādot – «Larelini» nekustamie īpašumi tiks izsolīti atkārtoti. Maksātnespējas administrators Nauris Durevskis stāsta, ka pirmajā izsolē īpašumu kopējā sākumcena bija 569 000 latu un pārdot plānots gan zemi, gan ēkas un to domājamās daļas Uzvaras ielā 66, 57 un Lapskalna ielā 18.
Vēja tuneļa Peldu ielā nodrošinātie kreditori «Reg sales» (ēkas) un «Prosperity capital» (iekārtas) un «Zemgales piena» kreditors «GE Money Bank» vēl izvērtē, kā labāk rīkoties.
SIA «Gaisa sporta sertifikācijas centrs» maksātnespējas administrators Andris Bērziņš stāsta, ka uzņēmumam piederošo vēja tuneļa ēku un aprīkojumu bija iecerēts pārdot par kopējo vērtību 840 000 latu. Pirms izsoles interese tika izrādīta tieši par iekārtām – vertikālā vēja tuneļa iekārtu un izpletņu simulatoru –, tomēr uz izsoli neviens tā arī neieradās. Savukārt «GE Money Bank» lemj, ko darīt tālāk ar zemesgabaliem, kuru kopējā platība ir 4998 kvadrātmetri, un vairākām ēkām.
Nekustamā īpašuma speciālisti norāda, ka Jelgavā intereses par šāda veida objektiem nav. «Latio» nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālists Zemgales reģionā Viktors Svirkovskis uzsver, ka daudzi no šiem objektiem, tostarp arī «Zemgales piens» un «Larelini», ir gan fiziski, gan morāli noguruši objekti un, kaut arī atrodas pilsētas centrā, pamatīgi jāpielāgo, lai tajos varētu atsākt ražošanu. Viņaprāt, viens no traucējošajiem faktoriem ir arī Rīgas tuvums. ««Larelini» lielā zemesgabala dēļ ir krietni interesantāks objekts, taču, ņemot vērā daudzās ēkas un milzīgo kadastrālo vērtību, kas ir virs diviem miljoniem latu, kā arī galvaspilsētas tuvumu, ar interesi būs problēmas,» tā V.Svirkovskis, piebilstot, ka savulaik lietuvieši tieši galvaspilsētas tuvuma dēļ atteikušies no ieceres Jelgavā būvēt līdzīgu tirdzniecības centru kā «Akropole» Šauļos.
Jāpiebilst, ka līdzīgs liktenis piemeklējis arī kādreizējā «Jelgavas maiznieka» īpašumus Dzirnavu ielā 3, kas pārgāja «Swedbank» īpašumā. Iekārtas banka pērn pārdeva, bet 11 228 kvadrātmetrus lielajam zemesgabalam un uz tā esošajām ēkām banka joprojām meklē pircēju, līdz tam nodrošinot tehnisko apsardzi un to apsaimniekojot, informē bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Īpašumu sākumcena izsolē bija 190 000 latu.
Foto: Ivars Veiliņš
13.1 °C,
4.4 m/s,
79.8 % 
13.1 °C,
4.4 m/s,
79.8 %