16 °C, 5.7 m/s, 90.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVarētu noteikt sociālo pabalstu apmēra «griestus»
Varētu noteikt sociālo pabalstu apmēra «griestus»
14/09/2009

Valsts varētu ierobežot sociālo pabalstu maksimālo apmēru, lai apkarotu pabalstu izkrāpšanu, taču negrasās atjaunot gada sākumā atceltos sociālās iemaksas griestus, ziņo «Dienas bizness».

Valsts varētu ierobežot sociālo
pabalstu maksimālo apmēru, lai apkarotu pabalstu izkrāpšanu, taču
negrasās atjaunot gada sākumā atceltos sociālās iemaksas griestus,
ziņo «Dienas bizness».

Labklājības ministrs Uldis Augulis atzinis, ka
jautājums par sociālo pabalstu izkrāpšanas ierobežošanu vēl tiks
apspriests 2010. gada valsts budžeta kontekstā un, visticamāk, tā
dēvētie socnodokļa griesti pagaidām tā arī netiks atjaunoti. Tā
vietā varētu tikt noteikti sociālo pabalstu, proti, bezdarbnieku,
maternitātes un vecāku pabalstu maksimālā apmēra ierobežojumi.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu
maksimālais apmērs 2008. gadā bijis 29
600 lati
gadā, 2009. gadā tas bija plānots 39 400
lati
gadā, taču gada sākumā tas tika atcelts līdz
2013. gadam.

«Ja tiek noteikti izmaksu ierobežojumi, nav
nekādas jēgas noteikt sociālo iemaksu griestus,» norādījis Augulis,
piebilstot, ka gadījumu, kad radušās aizdomas par sociālo pabalstu
mākslīgu «uzpūšanu», nemaz nav tik daudz.

Valdība jau uzdevusi Labklājības ministrijai
detalizēti izvērtēt sociālās aizsardzības jomai paredzētos
izdevumus, īpašu uzmanību pievēršot bezdarbnieku pabalstu
aprēķināšanas kritērijiem.

Pret šādu ieceri kategoriski iebilst Ārvalstu
investoru padome (ĀIP). Padomes nodokļu jautājumu darba grupas
vadītāja auditorkompānijas «Ernst&Young» nodokļu departamenta
vecākā projektu vadītāja Kristīne Jarve laikrakstam paudusi, ka «tā
pilnīgi noteikti nebūtu taisnīga pieeja – likt cilvēkiem maksāt
sociālo nodokli, bet ierobežot viņu iespējas saņemt sociālos
pabalstus, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz

konkrēta cilvēka veiktajām sociālajām
iemaksām».

Arī «PriceWaterhouseCoopers» nodokļu menedžere
Gunita Pužule norādījusi, ka tādā gadījumā «valstij jāveic
grozījumi normatīvajos aktos, skaidri norādot, ka pēc būtības
šobrīd maksājam sociālo nodokli, apmaiņā pret kuru sociālās
apdrošināšanas pakalpojumi var būt, bet var arī nebūt.»

«Šobrīd diemžēl ir tā – kamēr lielās sociālās
iemaksas tiek maksātas, valsts institūcijām iebildumu nav,
turpretī, tikko jāizmaksā maternitātes vai bezdarbnieka pabalsts,
kas aprēķināts, pamatojoties uz faktiski veiktajām lielajām
sociālajām iemaksām, tā attiecīgajām valsts iestādēm uzreiz rodas
aizdomas par krāpniecību,» paudusi Pužule.

Delfi.lv