Šodien valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) sagatavoto profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānu, kas paredz līdz 2015. gadam reorganizēt gandrīz pusi no IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm.
No pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm IZM piedāvājusi saglabāt 33, tai skaitā 14 kompetenču centrus, savukārt 10 skolas plānots nodot pašvaldībām, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm. Minēto pasākumu rezultātā profesionālās izglītības iestāžu valstī plānots samazināt par 16.
Saskaņā ar IZM sagatavoto plānu profesionālās izglītības iestādes turpmāk tiks diferenciētas kompetenču centros, profesionālās izglītības iestādēs ar specializāciju, profesionālās izglītības iestādēs pamatiemaņu apgūšanai, profesionālās izglītības iestādes filiālēs un integrētajās izglītības iestādēs.
Esošo deviņu profesionālās izglītības iestāžu vietā Kurzemē IZM gatavojas saglabāt Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskolu un Saldus Profesionālo vidusskolu, savukārt uz Ventspils Profesionālās vidusskolas bāzes iecerēts veidot kompetences centru ar specializāciju kokapstrādē, mehānikā un metālapstrādē, mašīnzinībās, enerģētikā un būvniecībā.
Otrs kompetences centrs Kurzemē atrastos Liepājā, apvienojot Liepājas Būvamatniecības vidusskolu, Liepājas Tūrisma un tekstila skolu un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālo vidusskolu. Šis centrs specializētos būvniecībā, kokapstrādē, tekstiliju ražošanā, tūrismā un atpūtas organizācijā, viesnīcu un restorānu pakalpojumos, mehānikā un metālapstrādē, inženiermehānikā, mašīnzinībās un enerģētikā.
Savukārt Laidzes Profesionālā vidusskola tiktu nodota vai nu pašvaldībai integrētās izglītības iestādes izveidei, vai arī kļūtu par Ventspils Profesionālās vidusskolas filiāli. Līdzīgs liktenis sagaida arī Cīravas un Skrundas arodvidusskolas, kuras gan varētu kļūt par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas filiālēm.
Uz esošo skolu bāzes Latgalē kompetenču centri savukārt tiks veidoti Daugavpilī un Rēzeknē. Daugavpils Kompetenču centru veidos Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola, apvienota ar Daugavpils 1.arodvidusskolu un Daugavpils Tirdzniecības skolu, bet Rēzeknes Kompetenču centrs tiks radīts, Rēzeknes 14.arodvidusskolu apvienojot ar Rēzeknes Profesionālo vidusskolu.
Šajā reģionā plānots vēl viens – Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centrs, kurš tiktu veidots uz Jaunaglonas arodvidusskolas, Preiļu arodvidusskolas, Višķu profesionālās vidusskolas un Dagdas arodvidusskolas bāzes.
Atsevišķu skolu statusu saglabās Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola un Daugavpils Tirdzniecības skola. Viļānu 41. arodvidusskola, Latgales Amatniecības meistaru skola un Zilupes arodvidusskola kļūs par Rēzeknes Profesionālās vidusskolas filiālēm.
Lūznavas profesionālajai vidusskolai būs iespējas izvēlēties – vai pievienoties Austrumlatgales profesionālās izglītības kompetences centram, vai pievienoties Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centram. Bet Bebrenes Profesionālo vidusskolu, visticamāk, pārņems Ilūkstes novada pašvaldība.
Vidzemē kompetenču centrus paredzēts veidot uz Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma bāzes, kā arī Valmieras 36.arodvidusskolas un Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolas apvienošanas rezultātā veidojot Vidzemes Profesionālās izglītības centru.
Apvienošana skars Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu un Cēsu Profesionālo vidusskolu, kā arī Smiltenes tehnikumu un Smiltenes Profesionālo vidusskolu. Bet atsevišķas iestādes statusu saglabās Alsviķu Profesionālā vidusskola, Jaungulbenes arodvidusskola, Barkavas arodvidusskola, Rankas arodvidusskola un Ērgļu arodvidusskola, lai gan pēdējās trīs skolas varētu pārņemt pašvaldības, kuras izteikušas vēlmi to darīt.
Zemgalē kompetenču centri tiks veidoti, Jelgavas Amatniecības vidusskolu apvienojot ar Jelgavas Amatu vidusskolu, kā arī uz Aizkraukles arodvidusskolas bāzes. Apguldes arodvidusskolu, visticamāk, pārņems pašvaldība, bet Vecbebru Profesionālā vidusskola un Viesītes arodvidusskola, ja tās nepārņems pašvaldības, kļūs par Austrumzemgales Profesionālās izglītības kompetences centra filiālēm.
Arī Saulaines Profesionālajai vidusskolai iespējami divi scenāriji, vai nu kļūstot par pašvaldības profesionālās izglītības iestādi, vai arī saglabājot atsevišķas izglītības iestādes statusu. Pēdējā variantā par tās filiāli kļūs Zaļenieku arodvidusskola. Bet kā atsevišķa iestāde tiks saglabāta Jēkabpils Agrobiznesa koledža.
No sešām Rīgas reģiona esošajām skolām kompetences centru plānots veidot uz Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bāzes, kā arī Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres profesionālās vidusskolas bāzes. Savukārt Bulduru Dārzkopības vidusskolu, Limbažu Profesionālo vidusskolu, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu un Mālpils Profesionālo vidusskolu plānots saglabāt kā atsevišķas iestādes.
Rīgā plānots veidot trīs kompetenču centrus, no kuriem viens tiks veidots uz Rīgas Valsts tehnikuma bāzes, bet otrs – apvienojot Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolu ar Rīgas Purvciema amatu skolu un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu. Trešais kompetenču centrs tiks veidots uz Rīgas Tehniskās koledžas bāzes.
Savukārt kā atsevišķas skolas ar specializāciju noteiktās jomās tiktu noteiktas Rīgas 3.arodskola, Rīgas Amatniecības vidusskola, Rīgas Būvniecības vidusskola, Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola, Rīgas Stila un modes skola un Rīgas Tirdzniecības tehnikums, Rīgas Celtniecības koledža un Rīgas Uzņēmējdarbības koledža.
Kā galvenos profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmas uzdevumus IZM minējusi «cilvēkresursu papildinājuma» nodrošināšanu atbilstoši tautsaimniecības ilgtermiņa vajadzībām, kā arī demogrāfisko tendenču diktēto izglītības iestāžu kapacitātes samazināšanu, 2015. gadā nodrošinot mācību iespējas 27 400 audzēkņiem pašreizējo 35 500 vietā.
Viens no uzdevumiem ir pakāpeniska profesionālo skolu audzēkņu īpatsvara palielināšana vidējās izglītības posmā, proti, nodrošinot, ka aptuveni puse no audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs.
Līdz ar to paredzēts apvienot tās iestādes, kuru darbību, pēc ministrijas domām, ir optimāli nodrošināt ar vienotu administrāciju un infrastruktūru, konsolidēt programmas un veidot integrētas izglītības iestādes, piedāvājot pašvaldībām pārņemt izglītības iestādes, kuru piepildījums ir prognozējams mazāks par 50%.
Savukārt skolas, kuras netiks pakļautas reorganizācijai, IZM plānojusi renovēt un pilnībā aprīkot, tam paredzot papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un citu finansēšanas avotu līdzekļus. Ministrijas aprēķini liecina, ka, lai pilnībā nodrošinātu visas vajadzības saistībā ar profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, tam būtu papildu nepieciešami 200 miljoni latu, no kuriem profesionālās izglītības kompetences centru renovācijai būtu nepieciešami 65 miljoni latu, bet šo centru aprīkojumu iegādei – vismaz 23,7 miljoni latu.
Jau ziņots, ka nākotnē IZM plānojusi arī mainīt profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principus, paredzot, ka pašvaldības finansē visa veida izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, bet valsts – šo iestāžu pedagogu algas. Tāpat paredzēts pilnveidot pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, arī profesionālajā izglītībā ieviest finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» un izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības likumu.
LETA
14.4 °C,
3.7 m/s,
76.8 % 
14.4 °C,
3.7 m/s,
76.8 %