Vizītē Jelgavā šodien ieradusies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne, lai iepazītos ar nodarbinātības situāciju mūsu pilsētā. Vizītes laikā direktore tikās ar pilsētas vadību, uzņēmējiem, arodbiedrību pārstāvjiem, lai pārrunātu NVA piedāvājumu uzņēmējiem, aktuālās problēmas un iespējamos risinājumus nodarbinātības jomā. Uzņēmēji uzsver: «Mums nepieciešama ciešāka sadarbība, lai tā būtu efektīvāka.»
Ritma Gaidamoviča
I.Kalvāne tikšanās laikā uzvēra, ka viņai ir svarīgi, lai NVA spētu apmierināt darba devēju pieprasījumu pēc piemērota darbaspēka. Tāpēc ir būtiski zināt, ko darba devējs vēlas. Direktore prezentācijā izklāstīja dažādus atbalsta pasākumus, kādus šobrīd iestāde piedāvā uzņēmējiem, un aicināja uz sadarbību.
Šobrīd NVA Jelgavas filiāles dati rāda, ka pieprasītākie no darba devējiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji – nepieciešami 100 darbinieki, 29 atslēdznieki, 27 palīgstrādnieki, 20 konditori. Profesijās ar augstāko izglītību – pirmsskolas izglītības skolotāji (54) un vispārējās izglītības skolotāji (30).
Direktore atzīmēja, ka uzņēmēji var izmantot iespēju apmācīt bezdarbniekus pēc sava pieprasījuma, kā labos piemērus šobrīd minot veļas ražotāju «Lauma» un «Ogres trikotāžu», proti, tajos sadarbībā ar pilsētās esošajiem tehnikumiem tiek apmācītas šuvējas tieši šo uzņēmumu vajadzībām. «Šī ir ļoti laba iespēja, kā darba tirgū iesaistīt pirmspensijas vecuma cilvēkus, kas gatavi iemācīties ko jaunu un strādāt, neskatoties uz to, ka šuvējas darbs ir grūts,» tā I.Kalvāne, atzīmējot, ka Latvijā šobrīd aktuāla problēma ir ilgstošie bezdarbnieki, kas no 108 tūkstošiem ir 44 procenti, un pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, kas ir 13 procenti.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks gan atzīmēja, ka Eiropā šobrīd akcents tiek likts uz jauniešiem bezdarbniekiem un šīs problēmas risināšanu. I.Kalvāne uzskata, ka jauniešus, protams, nevar atstāt novārtā, taču tomēr procenti apliecina, ka vairāk ir jāpalīdz tieši pirmspensijas vecuma cilvēkiem. «Ar jauniešiem šī problēma jau ir jārisina skolā, lai viņš gribētu strādāt, jārunā par karjeras izglītību. Ir jādara viss, lai jau no bērnudārza bērni saprastu, kas ir darbs metālapstrādē, medicīnā, pedagoģijā un citās nozarēs. Lai viņi izvēlētos pareizo karjeras ceļu un nenokļūtu bezdarbnieku rindās,» tā I.Kalvāne. Šim viedoklim piekrīt arī Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, kurš uzsver, ka skolu programmās kā obligāto vajadzētu ieviest uzņēmumu apmeklēšanu, lai skolēniem rodas lielāka izpratne.
SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins ierosināja domāt ne tikai par to, kā bezdarbniekiem nodrošināt kursus pārkvalifikācijai, bet arī par kursiem, kuros iemācītu elementārākās lietas – attieksmi pret darbu. «Ikdienā saskaramies ar problēmu, ka darbinieki nesaprot elementāras lietas, un tieši šī iemesla dēļ paliek bez darba. Viņi uzskata, ka algu var saņemt tikai par to vien, ka cilvēks ir atnācis uz darbu, taču nesaprot, ka atalgojums ir atkarīgs no darba ražīguma. To, ka viss ir atkarīgs no viņa ieguldījuma uzņēmumā, jo naudu, par ko maksā algas, tā vienkārši nepaņem no naktsskapīša – tā ir jānopelna. Tās ir lietas, ko skolā nemāca, taču būtu labi, ja darbiniekiem būtu lielāka izpratne par to, kā rodas nauda uzņēmumā. Jāsaprot, ka tas vistiešākajā mērā ir atkarīgs no viņa ieguldījuma – ja augs ražīgums, tad arī varēs runāt par lielāku atalgojumu,» tā E.Viļķins.
Šim viedoklim piekrita arī pārējie uzņēmēji, un arī NVA vadītāja, solot rīkoties, atzina, ka ar to ir problēmas, tāpēc jādomā, kā tās risināt. Direktore atzīmēja, ka NVA konkurētspējas celšanas nodarbības nedod rezultātu. «Cilvēki atnāk, atzīmējas un pēc stundas jau ir prom. Mēs paši domājam par stingrākiem mēriem,» tā I.Kalvāne.
ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone, runājot uzņēmēju vārdā, rosināja NVA padomāt par birokrātiju. «Runāju ar uzņēmējiem, kuri paši izvēlas apmaksāt kursus saviem darbiniekiem. Es viņiem jautāju, kāpēc neizmantojat NVA iespējas? Un viņi man saka: «Lai es ietu NVA to birokrātisko procesu, kurā atskaitēs par katru nepareizu komatu dzenā?! Kam man tas vajadzīgs – labāk samaksāju, un miers,» tā L.Miķelsone.
Foto: Ivars Veiliņš