16.7 °C, 7.6 m/s, 84.5 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaUzņēmēji prasa, lai NVA bezdarbniekiem māca arī attieksmi pret darbu
Uzņēmēji prasa, lai NVA bezdarbniekiem māca arī attieksmi pret darbu
04/10/2012

Vizītē Jelgavā šodien ieradusies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne, lai iepazītos ar nodarbinātības situāciju mūsu pilsētā. Vizītes laikā direktore tikās ar pilsētas vadību, uzņēmējiem, arodbiedrību pārstāvjiem, lai pārrunātu NVA piedāvājumu uzņēmējiem, aktuālās problēmas un iespējamos risinājumus nodarbinātības jomā. Uzņēmēji uzsver: «Mums nepieciešama ciešāka sadarbība, lai tā būtu efektīvāka.»

Ritma Gaidamoviča

Vizītē Jelgavā šodien ieradusies
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne, lai
iepazītos ar nodarbinātības situāciju mūsu pilsētā. Vizītes laikā
direktore tikās ar pilsētas vadību, uzņēmējiem, arodbiedrību
pārstāvjiem, lai pārrunātu NVA piedāvājumu uzņēmējiem, aktuālās
problēmas un iespējamos risinājumus nodarbinātības jomā. Uzņēmēji
uzsver: «Mums nepieciešama ciešāka sadarbība, lai tā būtu
efektīvāka.»

I.Kalvāne tikšanās laikā uzvēra, ka
viņai ir svarīgi, lai NVA spētu apmierināt darba devēju
pieprasījumu pēc piemērota darbaspēka. Tāpēc ir būtiski zināt, ko
darba devējs vēlas. Direktore prezentācijā izklāstīja dažādus
atbalsta pasākumus, kādus šobrīd iestāde piedāvā uzņēmējiem, un
aicināja uz sadarbību.

Šobrīd NVA Jelgavas filiāles dati rāda,
ka pieprasītākie no darba devējiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji
– nepieciešami 100 darbinieki, 29 atslēdznieki, 27 palīgstrādnieki,
20 konditori. Profesijās ar augstāko izglītību – pirmsskolas
izglītības skolotāji (54) un vispārējās izglītības skolotāji
(30).

Direktore atzīmēja, ka uzņēmēji var
izmantot iespēju apmācīt bezdarbniekus pēc sava pieprasījuma, kā
labos piemērus šobrīd minot veļas ražotāju «Lauma» un «Ogres
trikotāžu», proti, tajos sadarbībā ar pilsētās esošajiem
tehnikumiem tiek apmācītas šuvējas tieši šo uzņēmumu vajadzībām.
«Šī ir ļoti laba iespēja, kā darba tirgū iesaistīt pirmspensijas
vecuma cilvēkus, kas gatavi iemācīties ko jaunu un strādāt,
neskatoties uz to, ka šuvējas darbs ir grūts,» tā I.Kalvāne,
atzīmējot, ka Latvijā šobrīd aktuāla problēma ir ilgstošie
bezdarbnieki, kas no 108 tūkstošiem ir 44 procenti, un
pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, kas ir 13 procenti.

Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks
Vilis Ļevčenoks gan atzīmēja, ka Eiropā šobrīd akcents tiek likts
uz jauniešiem bezdarbniekiem un šīs problēmas risināšanu. I.Kalvāne
uzskata, ka jauniešus, protams, nevar atstāt novārtā, taču tomēr
procenti apliecina, ka vairāk ir jāpalīdz tieši pirmspensijas
vecuma cilvēkiem. «Ar jauniešiem šī problēma jau ir jārisina skolā,
lai viņš gribētu strādāt, jārunā par karjeras izglītību. Ir jādara
viss, lai jau no bērnudārza bērni saprastu, kas ir darbs
metālapstrādē, medicīnā, pedagoģijā un citās nozarēs. Lai viņi
izvēlētos pareizo karjeras ceļu un nenokļūtu bezdarbnieku rindās,»
tā I.Kalvāne. Šim viedoklim piekrīt arī Jelgavas Ražotāju un
tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, kurš
uzsver, ka skolu programmās kā obligāto vajadzētu ieviest uzņēmumu
apmeklēšanu, lai skolēniem rodas lielāka izpratne.

SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs
Edgars Viļķins ierosināja domāt ne tikai par to, kā bezdarbniekiem
nodrošināt kursus pārkvalifikācijai, bet arī par kursiem, kuros
iemācītu elementārākās lietas – attieksmi pret darbu. «Ikdienā
saskaramies ar problēmu, ka darbinieki nesaprot elementāras lietas,
un tieši šī iemesla dēļ paliek bez darba. Viņi uzskata, ka algu var
saņemt tikai par to vien, ka cilvēks ir atnācis uz darbu, taču
nesaprot, ka atalgojums ir atkarīgs no darba ražīguma. To, ka viss
ir atkarīgs no viņa ieguldījuma uzņēmumā, jo naudu, par ko maksā
algas, tā vienkārši nepaņem no naktsskapīša – tā ir jānopelna. Tās
ir lietas, ko skolā nemāca, taču būtu labi, ja darbiniekiem būtu
lielāka izpratne par to, kā rodas nauda uzņēmumā. Jāsaprot, ka tas
vistiešākajā mērā ir atkarīgs no viņa ieguldījuma – ja augs
ražīgums, tad arī varēs runāt par lielāku atalgojumu,» tā
E.Viļķins.

Šim viedoklim piekrita arī pārējie
uzņēmēji, un arī NVA vadītāja, solot rīkoties, atzina, ka ar to ir
problēmas, tāpēc jādomā, kā tās risināt. Direktore atzīmēja, ka NVA
konkurētspējas celšanas nodarbības nedod rezultātu. «Cilvēki atnāk,
atzīmējas un pēc stundas jau ir prom. Mēs paši domājam par
stingrākiem mēriem,» tā I.Kalvāne.

ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas
vadītāja Līga Miķelsone, runājot uzņēmēju vārdā, rosināja NVA
padomāt par birokrātiju. «Runāju ar uzņēmējiem, kuri paši izvēlas
apmaksāt kursus saviem darbiniekiem. Es viņiem jautāju, kāpēc
neizmantojat NVA iespējas? Un viņi man saka: «Lai es ietu NVA to
birokrātisko procesu, kurā atskaitēs par katru nepareizu komatu
dzenā?! Kam man tas vajadzīgs – labāk samaksāju, un miers,» tā
L.Miķelsone.

Foto: Ivars Veiliņš