Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe atbildes vēstulē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) solījusi, ka ar 1. janvāri par 33% tiks palielināta naudas summa, kas pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa «seko» skolēnam līdzi uz novadu.
Kā ziņots, starp arodbiedrības izvirzītajām prasībām Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijai bija finansējuma palielināšana uz vienu izglītojamo, piemērojot ne lielāku samazinājumu par 20% no 2009. gada sākumā plānotajiem 770 latiem uz vienu izglītojamo.
Vēstulē ministre norādījusi, ka no nākamā gada vidējais finansējums vienam skolēnam gadā varētu tikt palielināts līdz 650 latiem pašreizējo 463 latu vietā. Tādējādi, pēc Koķes domām, tiktu atrisināts jautājums ar pagarināto dienas grupu nodrošināšanu, klašu dalīšanu grupās svešvalodu apguvei, samaksu par rakstu darbu labošanu un citiem pedagogu pienākumiem, kuriem, kā ziņots, šobrīd finansējums ir krietni sarucis un vairākās pašvaldībās šie pienākumi netiek apmaksāti vispār.
Tāpat, atbildot uz arodbiedrības prasību palielināt finansējuma aprēķinā izmantoto skolēnu skaita koeficientu no pirmās līdz ceturtajai klasei, kā arī ieviest iedzīvotāju skaita blīvuma koeficientu, IZM sola turpināt darbu pie finansējuma aprēķina formulas pilnveides un neizslēdz koeficientu palielināšanu vai arī jaunu koeficientu ieviešanu. «Darba grupā tiks izskatīts ikviens konstruktīvs priekšlikums to darbības attīstībai un papildus koeficientu piemērošanai,» solījusi ministre.
Vienlaikus IZM noraidījusi arodbiedrības prasību apturēt skolēnu un skolotāju proporcijas palielināšanu nākamajā mācību gadā, atkārtoti uzsverot, ka Latvijā šī proporcija ir viena no viszemākajām Eiropā un proporcijas palielināšana nepieciešama izglītības kvalitātes sekmēšanai, taču atkal tiek solīts uzklausīt un ņemt vērā argumentētus priekšlikumus par iespējami atbilstošāko risinājuma variantu, kādā šo proporciju palielināt.
Attiecībā uz LIZDA prasību par zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu līdz vismaz 12,6 miljoniem latu, ministrija norādījusi, ka 2010. gada valsts budžetā zinātnes bāzes finansējums paredzēts 4,9 miljonu latu apmērā, taču ir plašas iespējas izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, kura apguvei, tiesa, nepieciešami vēl papildu vidēji septiņi miljoni latu gadā.
Ministrija atzinusi, ka arodbiedrības viedoklis šajā jautājumā ir ņemams vērā, tādēļ ir vairākkārt uz to vērsusi gan Finanšu ministrijas un ministra, gan Ministru prezidenta un visas valdību veidojošās koalīcijas uzmanību. Tāpat papildu finansējumu ES struktūrfondu apguvei, pēc ministrijas speciālistu domām, būtu iespējams iegūt, bāzes finansējumu izmantojot kā līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektu īstenošanai.
Attiecībā uz prasību par finansējuma palielinājumu profesionālajai izglītībai IZM norādījusi, ka ir iesniegusi priekšlikumus finansējuma pārdalei no mērķdotācijām pašvaldībām speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai uz pozīciju profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai, jo tā ir vienīgā pozīcija, kuru kopš 2008. gada nav skāris samazinājums. Ministrija cer, ka efektīvāku līdzekļu izmantošanu varētu nodrošināt arī profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizēšana. Pašu izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu IZM valdībā sola iesniegt līdz 1.decembrim.
Arī augstākajā izglītībā IZM apsolījusi līdzekļu pārdali no paredzētā finansējuma valsts galvoto rekonstrukcijas projektu īstenošanai 2,89 miljonu latu apmērā un cer, ka efektīvāku un uz rezultātu vērstu līdzekļu izmantošanu augstākajā izglītībā varētu nodrošināt arī ekonomikas ministra vadītās darba grupas priekšlikumi reformām augstākajā izglītībā un zinātnē.
Toties ministrija nav solījusi panākt, lai pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba samaksu nosaka Ministru kabinets, nevis kā tagad – pašvaldības. Vienīgā pārmaiņa būs tā, ka bērnu pirmsskolas sagatavošana piecu un, iespējams, arī sešu gadu vecumā tiks apmaksāta no valsts budžeta, nevis pašvaldību līdzekļiem.
Vēstules noslēgumā Koķe paudusi pārliecību, ka tikai konstruktīva, kā arī konsekventa rīcība un motivēta attieksme dod vēlamos rezultātus, tāpēc arodbiedrība tiek aicināta arī turpmāk sniegt savu ieguldījumu izglītībā un zinātnē, gan turpinot kopīgu darbu pie 2010. gada valsts budžeta veidošanas, gan nozares kompetencē esošo funkciju īstenošanas.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča aģentūrai LETA norādīja, ka IZM sūtīto vēstuli vēl nav saņēmusi un turpina to gaidīt.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā trīs stundu debatēm LIZDA padome vēl nevienojās par streika rīkošanu, pieņemot lēmumu pirms tam par savām prasībām vēlreiz runāt ar IZM
IZM tika nosūtīta vēstule, uz kuru atbilde bija jāsniedz trīs dienu laikā. Arodbiedrības vadība pieļāva, ka pēc atbilžu saņemšanas varētu notikt tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem, savukārt atkārtoti par streika rīkošanu varētu tik lemts tuvāko divu nedēļu laikā.
Patlaban padome nav konkretizējusi, cik garš varētu būt gaidāmais streiks, tomēr tiek pieļauts, ka tas varētu notikt līdz ar budžeta nodošanu Saeimai vai parlamenta komisijām. Netiek izslēgta piketa iespējamība pie Saeimas.
Harbaceviča norādīja, ka netic, ka ministrija būs spējīga sniegt apmierinošas atbildes, tomēr šāda iespējamība nevar tik izslēgta.
LETA
16.7 °C,
7.6 m/s,
84.5 % 
16.7 °C,
7.6 m/s,
84.5 %