Satversmes tiesa (ST) šodien pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atzina par neatbilstošu pamatlikumam pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem, informē ziņu aģnetūra LETA
Satversmes tiesa (ST) šodien pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atzina par neatbilstošu pamatlikumam pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem, informē ziņu aģnetūra LETA.
Likumdevējam ir dots laiks ne vēlāk kā līdz 2010. gada martam, kurā jāizstrādā kritēriji, kā minētos ieturējumus pensionāriem atmaksāt. Par galējo ieturējumu atmaksas termiņu noteikts 2015. gada 1. jūlijs. ST tiesnese Kristīne Krūma šodien skaidroja, ka tiesa pamatā vērtējusi, vai nav tikušas pārkāptas tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesiskās paļāvības princips. Tiesa atzinusi, ka Satversme negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā nodrošinājuma apmēru, tomēr iedzīvotājiem ir jāgarantē sociālā drošība. Spriedumu ST nokļuvušie pensionāri sveica ar aplausiem un savās uzrunās pateicās tiesai. Tā dēvēto «pensiju lietu» 23. novembrī rakstveida procesā – bez lietas dalībnieku piedalīšanās un viņu uzklausīšanas tiesas sēdē – uzsāka izskatīt seši ST tiesneši un tiesas sastāva priekšsēdētājs bija ST vadītājs Gunārs Kūtris, kurš spriedumu parakstīja šodien. Spriedums būs pieejams ST interneta mājas lapā, taču likumīgā spēkā tas stāsies pēc publicēšanas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis». Saeimā pieņemtais likums «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam», kas paredzēja atņemt nestrādājošajiem pensionāriem 10% un strādājošajiem pensionāriem 70% no aprēķinātās un uz mūžu piešķirtās vecuma pensijas, stājās spēkā 1. jūlijā. Pensiju samazinājumu ST apstrīdēja gan atsevišķi pensionāri, gan pensionāru pārstāvji un viņu veidotas grupas. Vasaras vidū pieteikumu iesniedzējiem savu kārtu sūdzības iesniegšanai nācās pat stāvēt rindās. Jūlija beigās ST vērsās pie sabiedrības un lūdza cilvēkus pieteikumus vairs neiesniegt, norādot, ka pieteikumu skaits neietekmēs lietu rezultātus. ST bija saņēmusi ap 9000 sūdzību, no kurām ievērojams skaits neatbilda likuma prasībām par pieteikumu tiesai un tās nevar izskatīt kā pieteikumus. Šīs sūdzības tika pievienotas ierosināto lietu materiāliem, un ST solīja sūdzību iesniedzēju viedokli ņemt vērā, izskatot lietas. Sākotnēji ST ierosināja divas atsevišķas lietas, bet pēc tam vienā apvienoja gan lietu, kas attiecas uz vecuma un saskaņā ar nolikumiem piešķirto izdienas pensiju samazināšanu par 10%, gan arī strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 70%. ST pēc 140 pieteikumu iesniedzēju sūdzībām ierosināja lietu par likuma «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam» 2. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam. Likuma «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam» 2. panta pirmā daļa noteic nestrādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazinājumu par 10%, bet šī paša likuma 3. panta 1. daļa noteic strādājošo pensionāru pensiju samazinājumu par 70%. Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un nosaka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, 105.pants garantē ikvienam ir tiesības uz īpašumu, bet 109.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Norādot uz ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī to, ka lietā ir pietiekami informācijas, lai tā nebūtu jāskata mutvārdu procesā – ar lietas dalībnieku piedalīšanos, – un uz sēdi nebūtu jāaicina visi pieteicēji, ST izšķīrās par lietas skatīšanu rakstveida procesā. Norādot, ka konstitucionālajā tiesā ierosinātajās lietās iesniegtie atbildes raksti vērtējami kā lietas materiāli, ST, pretēji iepriekšējai praksei, izlēma sabiedrību vairs neinformēt par to saturu, tādejādi arī pensiju lietā Saeimas sniegtās atbildes saturs nav zināms. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) decembra vidū Latvijas Televīzijas raidījumā «100. pants» atzina: ja ST pensiju samazināšanu atzīs par Satversmei neatbilstošu, valstij varētu nākties pensionāriem atmaksāt ap 100 miljoniem latu. Labklājības ministrija ir aprēķinājusi summas, kas būtu jāmaksā valsts zaudējuma gadījumā. Jautāts par to, kādā veidā valdība būtu spējīga atmaksāt šādas summas, Augulis toreiz norādīja, ka prasības iesniedzējiem labvēlīga sprieduma gadījumā «valstij savas saistības būs jāpilda, jo saistoši lēmumi ir saistoši lēmumi». Attiecīgi tad valdībai būs jāpieņem lēmumi, kādā veidā tas tiks darīts. Partijas «Jaunais laiks» (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa svētdien, 20. decembrī, ar JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultantes Lailas Timrotas starpniecību medijiem izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka pensionāriem pozitīva ST sprieduma gadījumā nodrošinās pensiju izmaksu pensionāriem pienākošajā apmērā. Āboltiņa atzīmēja: lai kāds būtu ST spriedums, tā izpilde nav diskutējama.
LETA