Latvijā

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10. Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki un mazāk izglītoti.

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10.
Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki
un mazāk izglītoti.

No 8. Saeimas deputātu kandidātiem augstākā izglītība bija 81,5%
kandidātu, no 9. Saeimas kandidātiem – 81,8%, bet no 10. Saeimas
kandidātiem – tikai 79,8%.

8. Saeimas deputātu kandidātu sarakstā vidējā izglītība bija
8,1% kandidātu, 9. Saeimas vēlēšanās -18,1%, bet 10. Saeimas
vēlēšanās – 20% jeb katram piektajam.

Katrās Saeimas vēlēšanās atrodas kāds, kurš uzskata, ka pietiek
ar pamatskolas izglītību, lai izstrādātu likumus, pēc kuriem dzīvos
valsts. 8. Saeimas vēlēšanās pamata izglītība bija vienam
kandidātam, 9. Saeimas vēlēšanās – vienam kandidātam, bet 10.
Saeimas vēlēšanās – diviem kandidātiem, abi viņi ir no apvienības
«Ražots Latvijā».

8. Saeimas deputātu kandidātu vidējais vecums bija 47,5 gadi, 9.
Saeimas kandidātu – 47,3, bet 10. Saeimas – 45,9 gadi.

Sieviešu īpatsvars Saeimas deputātu kandidātu sarakstos pēdējo
gadu laikā nav būtiski mainījies. 8. Saeimas deputātu kandidātu
vidū sieviešu bija 28,9%, 9. Saeimas – 26,3%, 10. Saeimas –
28,3%.

Sarūk latviešu īpatsvars Saeimas deputātu kandidātu vidū. 8.
Saeimas vēlēšanās kandidātu vidū latviešu īpatsvars bija 80,3%, 9.
Saeimas – 74,5%, 10. Saeimas – 72,9%.

Arvien vairāk kļūst kandidātu, kuri nenorāda savu tautību. 8.
Saeimas vēlēšanās tādu bija 36 (3,5%), 9. Saeimas vēlēšanās – 107
(10,4%), 10. Saeimas vēlēšanās – 177 (14,3%).

LETA