Saeima šodien kā steidzamu otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma mikrouzņēmumu nodokļu paketi, kas paredz vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi – 9% no apgrozījuma jeb saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Likums paredz, ka mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura ir izvēlējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli un atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.
Kā biznesa portālam «Nozare.lv» skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena, likumā paredzētās normas attiecināmas gan uz individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību, citu fizisku personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, gan arī uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ja to dibinātāji un dalībnieki ir fiziskas personas, apgrozījums gada laikā nepārsniedz 70 000 latu un darbinieku skaits ir ne vairāk kā pieci cilvēki jebkurā brīdī gada laikā.
Mikrouzņēmuma nodokļa likme noteiktā apgrozījuma – 70 000 latu – pārsnieguma daļai būs 30%. Savukārt, ja mikrouzņēmuma darbinieku ienākumi pārsniegs noteikto robežu – 500 latus mēnesī, papildu noteiktajai mikrouzņēmuma nodokļa likmei piemēros palielinātu mikrouzņēmuma nodokļa likmi 50% apmērā.
Likums paredz vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi – 9% no apgrozījuma jeb mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu paredzēts maksāt četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.
Nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm, tad tas ietver arī mikrouzņēmuma uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat šis nodoklis ietver mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Mikrouzņēmuma statusu varēs iegūt, ja uzņēmums rakstveidā būs vienojies ar visiem uzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu. Šāda uzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs atkarīgas no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Šīm iemaksām tiks novirzīti 65% no nomaksātā nodokļa.
Saeimas atbalstītie priekšlikumi sakārto mikrouzņēmuma darbinieku sociālās garantijas, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājoša uzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad iegūts darbinieka statuss. Darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks aprēķinātas proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam un to faktiskajiem ienākumiem.
Lai piemērotu nodokļu likumdošanu mikrouzņēmumu darbībai, Saeima šodien pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, paredzot attiecīgus atbrīvojumus no vispārējās kārtības.
Lai izvērtētu likuma praktisko īstenošanu, it īpaši likuma piemērošanu attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, Ministru kabinetam līdz 2011. gada 1. oktobrim Saeimā būs jāiesniedz attiecīgs ziņojums.
Par Saeimas pieņemto mikrouzņēmuma nodokļu paketi gandarījumu pauž Mikrouzņēmumu atbalsta programmas iniciators un līdzautors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis, juridiskais direktors Jānis Endziņš, kurš biznesa portālam «Nozare.lv» stāstīja, ka mikrouzņēmuma nodokļa pakete ir liels atvieglojums Latvijas mazajiem uzņēmējiem, kā arī bezdarbniekiem, kas apsver iespēju izveidot nelielu uzņēmumu.
Endziņš prognozē, ka fiksētā mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana būtiski veicinās mazo uzņēmējdarbību.
Latvijā ir vairāk nekā 30 000 uzņēmumu, kuru apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu un kuros tiek nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki.
LETA
13.2 °C,
2.9 m/s,
62.3 % 
13.2 °C,
2.9 m/s,
62.3 %