Salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, 2. ceturkšņa beigās uzkrājumus veidoja jau vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pieaugušas arī uzkrātās summas – 28% ik mēnesi uzkrājumiem novirza vairāk nekā 50 latus, liecina GE Money Bank pētījums.
www.jelgavasvestnesis.lv
GE Money Bank Preses sekretāre Tija Ezeriņa informē, ka vēl šā gada marta beigās 51% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliekot naudas, bet summas virs 50 latiem katru mēnesi uzkrāja vien 17% respondentu.
Kopš 1. ceturkšņa ir redzamas pārmaiņas arī tajā ziņā, kā nauda tiek uzkrāta. Lielākas summas biežāk tiek noguldītas pelnošos banku produktos, bet mājās «zem matrača» vai norēķinu kontā tiek glabātas salīdzinoši nelielas summas – LVL 36-50 mēnesī.
«Ja marta beigās 8% respondentu ik mēnesi novirzīja bankas depozītā 100-200 latu, tad jūlija beigās šādi rīkojas jau 32%. Tāpat lielākas summas tiek novirzītas uzkrājumu kontos, uzkrājošā apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī. Manuprāt, šī tendence ir pozitīva, jo liecina par to, ka iedzīvotāji ne vien vēlas veidot savu «drošības spilvenu» un lai nauda turpinātu pelnīt, bet arī cenšas savus noguldījumus diversificēt,» analizē Aleksandrs Čerņagins, GE Money Bank uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs.
GE Money Bank vēl šā gada aprīlī prezentēja Latvijas iedzīvotāju ieradumu matricu, tajā attēlojot Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās uzvedības modeli (pasīvi vai aktīvi tērētāji/krājēji). Toreiz pētījumā tika secināts, ka vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir klasificējami kā «Tērētāji» – nauda lielākoties tiek iztērēta, nekas netiek uzkrāts.
«Arī šajos segmentos ir redzama kustība – virzienā uz «Krājēju» segmentu. Tērētāju daļa ir samazinājusies teju par 12%, savukārt, visai būtiski ir palielinājies drošības spilvenu meklētāju segments – iepriekš 19%, tagad aptuveni 26%. Šajā grupā esošajiem jau ir izveidoti uzkrājumi, taču tie bieži vien to lielākā daļa tiek glabāti norēķinu kontā, salīdzinoši neliela daļa kādā noguldījumu produktā. Ar izveidotajām naudas rezervēm šīs grupas pārstāvji, paliekot bez regulāriem ienākumiem, varētu iztikt mazāk nekā pusgadu,» skaidro A.Čerņagins.
Jāmin arī, ka pēdējos trīs mēnešos «krājēji» caurmērā biežāk nekā iepriekš līdzekļus nogulda depozītos. Lielākas summas ir sākuši uzkrāt arī pasīvie pārmaiņu ieviesēji, taču šīs grupas pārstāvji aizvien glabā mājās vai novirza pensiju 3. līmenī.
«Vasara nepārprotami ir viens no periodiem, kad uzkrāt ir vieglāk. Šajā laikā samazinās vairākas izdevumu pozīcijas – komunālie maksājumi (apkure un elektrība), mazinās arī tēriņi par transportu, izglītību un parasti arī par pārtiku. Svarīgākais moments ir saprast, kur tiek novirzīta nauda, ko neiztērējam, ko, savukārt, nav iespējams izdarīt neplānojot budžetu – tas ir jebkuru uzkrājumu veidošanas stūrakmens,» uzskata Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja.
Pētījumā arī atklājās, ka pēdējā ceturkšņa laikā visvairāk sākuši krāt Latgales un Zemgales iedzīvotāju, turklāt tieši Latgalē būtiski pieaugušas uzkrātās summas. Šajā reģionā 42% respondentu ik mēnesi uzkrāj 51–100 latus, martā šādu summu uzkrāja vien 11%. Vienlaikus gan jāmin, ka ¾ latgaliešu uzkrāto glabā norēķinu kontā, kamēr caurmērā aktīvākie banku produktu lietotāji ir vidzemnieki.
Tāpat būtiski savu finansiālo situāciju ir sākušas uzlabot sievietes. Ja iepriekšējā pētījumā noskaidrojās, ka sievietes uzkrāj mazākas summas nekā vīrieši, tad tagad situācija ir krasi mainījusies. Jūlija beigās 22% sieviešu ik mēnesi uzkrāja 51–100 latus, martā šādu summu ik mēnesi atlika vien 8% sieviešu. Kamēr vīriešu vidū šis rādītājs jūlijā ir 12, bet martā – 10%.
15.9 °C,
5.1 m/s,
87.1 % 
15.9 °C,
5.1 m/s,
87.1 %