Pateicoties sadarbības līgumam ar Jelgavas pašvaldību, LLU ir iespēja savienot visas universitātes ēkas Jelgavā vienotā optiskā tīklā. Jau tuvākajā laikā visas universitātes ēkas būs savienotas ar drošu un ātru optisko pieslēgumu, kas aizstās līdz šim mazāk stabilos bezvadu datu tīklu savienojumus. Patlaban LLU vajadzībām pilsētā noris divu maģistrālo optisko savienojumu izbūve.
Universitāte īpaši lepojas, ka būs viena no pirmajām Latvijā, kam būs pašai savi izveidoti un izbūvēti optiskā tīkla savienojumi, nevis tiks iepirkts optisko līniju nomas pakalpojums no komercuzņemējiem.
«Optisko tīklu izveides projekts bija iespējams, pateicoties sadarbības līgumam ar Jelgavas pašvaldību, kas noslēgts 2012. gadā. Vienošanās paredz savstarpēji izmantot sakaru kanalizāciju pilsētā vietās, kur tā jau ir izbūvēta. Tāpat pašvaldība uz LLU ēkām var izvietot drošības kameras, bet universitātei šī iespēja ļauj samazināt izmaksas jaunu sakaru kanalizācijas posmu izbūvei. Respektīvi, mēs varam izmantot sakaru kanalizāciju vietās, kur pašvaldība to jau ir izbūvējusi, bet universitātei to būvēt no jauna būtu gan nesamērīgi dārgi un sarežģīti, un arī lieki,» skaidro LLU Informācijas sistēmu daļas vadītājs Edmunds Korzunovs.
E.Korzunovs norāda, ka iepriekš jau ilgstoši universitātei bijušas problēmas nodrošināt kvalitatīvus sakarus starp fakultātēm, turklāt universitātes ēkas viena no otra atrodas pat trīs kilometru attālumā. Bezvadu sakari, kas izmantoti līdz šim, ir lēnāki, nestabilāki un mazāk droši. «Galvenie iemesli, kāpēc pārejam uz optiku, ir datu signāla kvalitāte un stabilitāte, datu pārraides ātrums, iespēja nodrošināt arvien jaunas tehnoloģiju iespējas universitātē, kā arī zinātniskās darbības uzlabošana visās universitātes ēkās,» skaidro E.Korzunovs.
Laika posmā no 2012. līdz 2013. gadam LLU daudzdzīslu optiskais savienojums izveidots vienā posmā no Jelgavas pils pāri Driksas tiltam pa Jāņa Čakstes bulvāri līdz LLU Lauku inženieru fakultātei, kas vienotā slēgumā savieno LLU Centrālo mācību korpusu pili ar Tehnisko, Mežu un Lauku inženieru fakultāti. Optiskie pieslēgumi izveidoti arī uz LLU 1., 2., 3., un 4. dienesta viesnīcām, kā arī uz LLU Sporta namu. Piemēram, optiskais pieslēgums uz sporta namu pavasarī ļāva interneta tiešraidē translēt peldēšanas sacensības.
Savukārt šovasar notiek darbi pie divu maģistrālo optisko slēgumu loku savienojumu izveides: viens starp LLU ēkām Jelgavas pilsētas centrā – Lauku inženieru fakultāti, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāti, 2., 5., 6., 7., 8. LLU dienesta viesnīcām – un otrs starp ēkām Pārlielupē – Jelgavas pili, Veterinārmedicīnas fakultāti un Valdekas pils ēku kompleksu Strazdu un Rīgas ielā.
Maģistrālo optisko savienojumu izveides darbus abos minētajos lokos veic divi komercuzņēmēji – posmu, kas optiskajā tīklā savienos universitātes ēkas pilsētas centrā, veido SIA «Citrus Solution» par līguma summu 29 972,01 eiro bez PVN, bet posmu Pārlielupē veido SIA «ATK Serviss» par līguma summu 18 211,59 eiro bez PVN.
Paredzēts, ka līdz augusta beigām optiskajam tīklam būs pieslēgtas visas LLU fakultātes un lielākā daļa LLU dienesta viesnīcu, izņemot 9. un 10. dienesta viesnīcu, bet arī tajās pieslēgumi tiks uzlaboti. Līdz gada beigām plānots optiskam tīklam pievienot arī ēkas kā atjaunojamo Valdekas pili, jaunveidojamo LLU laboratoriju korpusu Strazdu ielas rajonā un, ja projekts tiks īstenots, arī jauno Pārtikas tehnoloģijas fakultātes ēku netālu no Valdekas pils, norāda E.Korzunovs.
Jāpiebilst, ka paralēli pašlaik visā Latvijā tiek īstenots arī Izglītības un zinātnes ministrijas projekts «Vienota nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide», kas paredz izveidot nacionālas nozīmes optiskā tīkla savienojumu. E.Korzunovs norāda, ka lai sekmīgi īstenotu šo projektu, optisko tīklu pilnveides procesi noris vairākās universitātēs Latvijā, taču LLU būs starp tām gandrīz vienīgā, kas būs realizējusi pati sava optiskā datu tīkla izveidi un izbūvi. «Lielākā daļa Latvijas augstskolu šo pakalpojumu nomā no pakalpojuma sniedzēja, bet ilgtermiņā mūsu realizētais projekts ir daudz ekonomiskāks un drošāks,» uzsver E.Korzunovs.
Foto: Krišjānis Grantiņš