16.6 °C, 5.5 m/s, 79.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāIzveidota brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvā karte
Izveidota brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvā karte
05/11/2009

Par godu Latvijas armijas 90. gadadienai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, atskatoties arī uz Latvijas militārās kartogrāfijas 90 pastāvēšanas gadiem, ir izveidojusi Brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvo karti.

Par godu Latvijas armijas 90. gadadienai Latvijas
Ģeotelpiskās informācijas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Kara
muzeju, atskatoties arī uz Latvijas militārās kartogrāfijas 90
pastāvēšanas gadiem, ir izveidojusi Brīvības cīņu piemiņas vietu
interaktīvo karti.

Karte ir veidota, lai varētu parādīt, kur dabā atrodas
pieminekļi un piemiņas vietas tiem Latvijas armijas karavīriem,
kuri Brīvības cīņu (1918 – 1920) laikā spēja atbrīvot mūsu zemi no
visiem ienaidniekiem. Karte veidota arī kā aicinājums atcerēties un
kopt savas valsts vēsturisko mantojumu, aģentūru LETA informēja
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākais referents Artūrs
Graudiņš.

Karte sniedz ieskatu pieminekļu un piemiņas zīmju tapšanas un
atklāšanas vēsturē, kā arī informāciju par katra konkrētā objekta
atrašanos dabā. Tajā atzīmēts 91 objekts, taču kopējais
Atbrīvošanas cīņām veltīto piemiņas zīmju skaitlis ir daudz
lielāks.

Kartes ierobežotais lielums nav ļāvis tajā parādīt visas daudzās
baznīcās, kapos un uz ēkām izvietotās piemiņas plāksnes un zīmes.
Daudzi vēsturiski objekti padomju un vācu okupācijas laikos ir
gājuši bojā. Kartes veidotāji par savu uzdevumu uzskatīja atdot
pienācīgu godu arī citu valstu un tautu karavīriem veltītajiem
pieminekļiem Latvijas teritorijā – Igaunijas, Polijas, Lietuvas, jo
šo valstu karavīri cīnījās plecu pie pleca ar latviešu karavīriem
par mūsu zemes brīvību.

Piemiņas vietas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem un šo
cīņu notikumiem veltītus pieminekļus Latvijā sāka iekopt un celt
tūlīt pēc pašu Atbrīvošanās cīņu beigām. 1923. gadā Latvijas
valdība pieņēma likumu par vēsturiskām kauju vietām un pieminekļu
aizsardzību, ar kuru par vēsturiskām un aizsargājamām uzskatīja
kauju vietas Latvijā, kā arī kritušo karavīru kapu vietas.

1932. gadā pieņēma noteikumus par pieminekļu aizsardzību,
saskaņā ar kuriem par aizsargājamiem pieminekļiem uzskatīja
arhitektūras un skulptūras formās celtas piemiņas zīmes, kauju un
kapu vietas, ar kurām saistīti vēsturiski notikumi. Liela daļa no
šiem pieminekļiem un piemiņas zīmēm cieta vairāk nekā piecdesmit
gadus ilgušajā padomju okupācijas laikā. Padomju vara centās no
tautas apziņas iznīdēt jebkuru atmiņu par savu valsti un saviem
varoņiem, uzsver ministrija.

LETA